Latviski
Dievturi — latviskās Latvijas labad
Latviešiem ir sava, no aizmūžiem nākoša Dieva atskārsme, sava, ne no viena nepatapināta reliģija.
- ¹2025/12/09 Izstāde Smiltenes kultūras centrā (–01/31)
- ¹2025/12/21 Ziemassvētki Svētes svētnīcā
- ¹2026/02/03 Meteņi Svētes svētnīcā
- ¹2026/02/04 Izstādes atklāšana un priekšlasījumi Apes Amatu mājā (–03/03)
- ¹2026/03/07 Izstādes atklāšana un priekšlasījumi Sēļu sētā, Jēkabpilī (–04/28)
- ¹2026/05/02 Izstādes atklāšana un priekšlasījumi Dzīvesziņas un arodu sētā, Jelgavā (–06/30)
- ¹2026/07/25–26 1. dievturu draudzes simtgades svinības Rīgā
- ¹2026/08/28–30 Latviskās dzīvesziņas skolas vasaras nometne Talsos
- ¹2026/11/21–22 Baltu krivule Latvijā
Par dievturību
Dievturība
Dievturība ir latviešu tautas garamantās uzglabātais latviskās dzīvesziņas garīgais kodols — dievestība jeb latviskais ceļš pie Dieva. Valsts likumā ievēro, ka “dievturība kā Latvijā tradicionāla reliģija un to pārstāvošā Sadraudze jau ilgstoši pastāv Latvijā, tā ir uzticīga garīgajām un morālajām vērtībām, kopj latviešu valodu un tradīcijas, kā arī uztur tautas garīgo mantojumu.”
Dievziņa, kas dzimusi reizē ar pašu tautu, augusi un attīstījusies, nekad nav tikusi atmesta, nedz aizmirsta un joprojām ir dzīva latviešu tautas dvēselē. Dievturība neskatās svešu paraugu, nebīstas, ja trūkst citu tautu iemītu taku, bet meklē veidu tām tieksmēm uz patieso, labo un daiļo, kas ir Dieva ieliktas pašu tautas dvēseles dziļumos.
Dievs, Māra un Laima mijiedarbojas kā dvēseliskā, vieliskā un laika ritējuma jeb liktenīgā trijotne — Debesu tēvs, Zemes māte un sievišķā Saule. Vēlāk tām pakārtotas citas dievības, ko katru godina tai veltītā daudzinājumā jeb svētdarbībā. Cilvēkam mirstot, iznīcīgais augums atgriežas pie Māras, mūžīgā dvēsele — pie Dieva, bet viņa patība pēcteču apziņā turpinās kā velis, ko pāri paaudzēm cauri mūžiem tie godina kā saikni ar saviem senčiem un Dievu.
Tikumi. Dievturu ieskatā cilvēks ir iedzimti labestīgs un rīcības atbilstību noteic goda un kauna pretmetu pāris. Aizliegumu vietā dievturi iedrošina — esi labs, gudrs, darbīgs, daiļš, līksms, mīļš, saderīgs, devīgs, taisnīgs un dievbijīgs!
Latvju raksti. Krietni pirms alfabēta ieviešanas mūsu zemē lietotas zīmes, ar ko izrakstīti goda tērpi, klintis un citi priekšmeti. Daļai no zīmēm piemīt īpaša nozīme un laika gaitā piešķirti skaidrojumi. Krustu krusts ir dievturības svētzīme. Tā atspoguļo Pasaules auduma audus un velkus, no kuriem iznirst citas latvju rakstu zīmes.
Varbūt arī Tu sevī sajūti dievturi. Ar Dievpalīgu! Lai top!
Dievības
Latvju Dainās un citās mūsu tautas garamantās Dievs ir viens. Vienlaikus kā viņa savdabīgas izpausmes izšķiramas vairākas dievības — teiksmu tēli. Dievturu daudzinājumos neiztrūkstoši godinām Dievu, Māru un Laimu.
Dieva dēli:
Laimas izpausmes:
Māras izpausmes (20+) dabā — Bangu māte, Ceļa māte, Govju māte, Jūras māte, Krūmu māte, Lauku māte, Linu māte, Lopu māte, Meža māte, Miglas māte, Rauga māte, Rijas māte, Rudzu māte, Sniega māte, Ūdens māte, Uguns māte, Upes māte, Vēja māte, Zemes māte, Ziedu māte; (9+) sadzīvē — Asins māte, Dzelžu māte, Dzīslu māte, Dzīvības māte, Gausa māte, Kaulu māte, Miega māte, Naudas māte, Vēdera māte; un (11+) dzīvībai kaitējoši — Krampju māte, Kapu māte, Kara māte, Mēra māte, Mūža māte, Naktes māte, Rūšu māte, Skauģa māte, Smilšu māte, Velna māte jeb Joda māte, Veļu māte.
Nelaimes izpausmes jeb kaitnieki:
Svētvietas
Dzintaru svētnīca
Pirmā dievturu svētvieta Latvijā (¹1930). Par Dzintaru svētnīcu godātais Dievturu nams “Dzintari” ar pils modeli Talsos ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, ko izrotājis latviešu akvareļglezniecības skolas pamatlicējs Kārlis Sūniņš. To veido priekštelpa, ko rotājusi Lauka māte un Meža māte pie ieejas durvīm, plašākā — vidus telpa ar Pērkonu, Debesu kalnu un vilnas priekškaru, un ziedokļa telpa aiz tā. Ziedokli ieskauj kalniņā sēdoša Laima (Prieka Laime) un Māra (Bēdu Laime) no miglas vāliem, bet vidū aiz Dieva durvīm pavērās svētglezna ar Dievu (Laidēju) Debesu kalnā, uz ko tiecas sudraba stīgas no lūdzēju krūtīm, eglītēm un debess spīdekļiem. Otrpus svētnīcas telpai, ar skatu uz kādreizējo Pērkona tēva koka tēlu dārza pusē ēdamistabas kā Pasaku istabas sienas rotā Sprīdītis un Milzis, Bārenīte pie ābeles, garā pupa un citu tautas teiku motīvu gleznojumi. Kādreizējais saimnieks Dzintarkalnu Tīcs.
- 57.24246, 22.61500
- Privātīpašums ar ierobežotu pieejamību. Tā kā šobrīd Talsos nav dievturu saimes, dievturu svētdarbības šeit nenotiek.
Dievsēta
Ārpuslatvijas dievturu svētvieta (¹1979) Grantā, Viskonsīnas pavalstī, ASV. Uz Grencionu Laimas atvēlētās zemes uzcelta svētnīca — Skandava. Galvenās ieejas zelmini rotā krustu krusts ar jumta āžiem kores galos, bet lieveni — latviski sauļotie stabi. Namā ir dižistaba, sānistaba ar piemiņas lietām, un virtuve. Dižistabas koka apdarē plašs latvju rakstu lietojums, divi izteiksmīgi griestu gaismekļi Saules zīmju veidolā, pie austrumu sienas ziedokli veido Medņu Veras darinātā sienassega — krustu krusta tīstoklis — un svečturis virs galda. Pārējās sienas rotā Kalmītes Jāņa u. c. gleznas, bērzu zaru krustu krusts uz kamīna, bet stūrī — Memeņu Arvīda darināts galds. Dievsētas svētbirzē iekopta brīvdabas svētvieta — Rāmava — ar ziedokli un Solījuma akmeni vadoņa ievešanai u. c. vajadzībām. Saimniecības ēkā ierīkota grāmatu krātuve, virtuve un naktsmītne. Veļu vakaros saviešu saikni ar Latviju nostiprina akmens no Gaiziņkalna. Kādreizējais saimnieks Grencionu Kārlis.
- 44.12244, -90.60810
- Svētceļniekiem pieejama gadskārtas svētkos. Iepriekš jāpiesakās.
Svētes svētnīca
ECER atzīta starptautiskas nozīmes svētvieta (¹2001) Jelgavā. Svētnīcas ēka kā senču slietenis līdzinās gan Dieva dēla Jāņa, gan budēļa cepurei. Iekštelpu rotā četri gleznojumi ar Māru, griestos iekārts ķists un krustu krusts. Tur dzīvu uguns liesmu uztur deviņus mēnešus no iedegšanas ar Saules stariem Lieldienās līdz Ziemassvētkiem, kad ar to pārpelno bluķi, dodot auglību Jaunajam gadam. Svētnīcai līdzās ir Latviskās dzīvesziņas skolas namiņš, Senču akmeņi un Būriņu mežs, kurā izsenis iekopts “Dieva dārzs”. Saimnieks Andris Žukovskis un arhitekte Anita Rauda-Žukovska.
- 56.62437, 23.68267
- Svētceļniekiem pieejama visu gadu. Iepriekš jāpiesakās pa tālruņa numuru 29105224.
Lokstenes svētnīca
ECER atzīta starptautiskas nozīmes svētvieta (¹2017) Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie Vîna (Dieva) kalna. Dievsētas Senču akmens smailē atveidots Zvidzes kaula plāksnītes zīmējums. Saules vārti dienvidos ir robeža uz pārpasaulīgo, stabu galu rotājumi ar Sauli debesīs veido trejādas saules. Svētnīcas ēka ar sauļotajiem stabiem balstīta latviešu rijas un klēts veidolā, starp ķistu un puzuri tās vidū ir uguns ziedoklis. Apjumībās ierasti norisinās Saviešu uzņemšana. Saimnieks Čākuru Dagnis, dizaineri Celmu Valdis un Broku Andrejs un arhitekts Ainars Markvarts.
- 56.59940, 25.65750
- Svētceļniekiem pieejama piektdienās, sestdienās un svētdienās no Ūsiņiem Lapu (5.) mēneša sākumā līdz Veļu laika nogalei Veļu (10.) mēneša beigās. Iepriekš jāpiesakās.
Rīgas svētnīca
Dievturu svētnīca Rīgā var tapt iekopta kopīgiem spēkiem, pateicoties Jūsu atbalstam. Ir apzinātas vairākas iespējamās vietas svētnīcas iekopšanai Vecpilsētā vai Centrā (viena no tām redzama attēlā). Noderēs visa veida atbalsts, tāpat kā tas bijis līdz šim tapušo dievturu svētnīcu izveidē, saviešiem un labvēļiem ieguldot savu brīvprātīgo darbu un pieejamos līdzekļus.
Ja Jūsu rīcībā ir pieejams atbalsts, īpašumi un cita veida līdzekļi, ko vēlaties atvēlēt Latvijas Dievturu sadraudzei, lai sekmētu Rīgas svētnīcas izveidi un nolīdzinātu latvisko ceļu pie Dieva mūsu galvaspilsētā, priecāsimies par to uzzināt saziņā ar valdi.
Svētvieta savās mājās
Latviešiem izsenis svētvietas bijušas dabā — tēva māju aparās, pie zināmiem kokiem, akmeņiem, alām, avotiem un citviet, kur ziedotas ļaužu sarūpētas veltes. Piedzimstot meitai iestādītā liepa un dēlam iestādītais ozols arī pēc viņu aiziešanas veļu gaitās paliek par piemiņu, uzturot pēcteču paaudžu saikni ar senčiem. Ja atsevišķs koks var kļūt par īpašu piemiņas vietu, tad svētbirze — par svētnīcu. Tādējādi gan koku, gan mežu aizsardzība latviešiem joprojām ir svarīga un dabiska. Tomēr, kā citviet pasaulē, tā arī pie mums laika gaitā radusies nepieciešamība svētnīcas pilnveidot tā, lai tajās varētu arī patverties no skarbiem laika apstākļiem.
Dievturu svētnīca balstās latviešu tautas būvniecībā, slieteņa, rijas, klēts un citu lauku sētas celtņu veidolā, kam raksturīgi jumta zirgi, sauļotie stabi un latvju raksti, kā arī koka, laukakmens, salmu, lina, vilnas un citu dabisku izejvielu lietojums. Tās uzbūvē ievēro gan dabas klātbūtni, gan saistību ar Sauli, Debesīm un Zemi, gan virzienu pret noteiktām debespusēm.
Dievturu mājokļa iekārtā svētvietu ierasti veido zīmīgi novietotas Latvju Dainas, uzklāts Veļu galdiņš ar tautisku galda svečturi vai svečturu pāri kā ziedoklis, krustu krusts un citas latvju rakstu zīmes kā svētoli, un griestos iekārti puzuri vai ķists.
- Vēlies iekopt dievturu svētvietu un meklē padomu? Lūdzu, sazinies ar valdi!
Vēsture
Senču mantojums (10000 p.m.ē. – ¹1873).
Senču paaudzes kopīgo devumu mūsu zemē uzkrājušas, bagātinājušas un turpinājušas laikmetīgi pilnveidot. Spītējot reliģiskai vajāšanai, “raganu” prāvām un baznīcas sodu bardzībai, joprojām ļaudis nepagurst sarūpēt senčiem pienācīgu veļu mielastu, ko apliecina Veļu galdiņš. Par “Dieva kokli” godātais stīgskanis Baltijas jūras austrumkrastā sastopams jau tūkstoš gadu; arī šodien latvieši kokles skandina dievturu daudzinājumos un citās dvēseliskas vajadzības reizēs.
Garamantu pēctecība (¹1873 – ¹1925).
Mezglu raksti dziesmu kamolos ir pavisam taustāma, mūsu tautas izsenis piekopta rakstības sistēma. Pirmatnēji svētnieku kārtas uzturētā gudrība, stratēģiski izkliedēta tautā, sekularizējas. Gadsimtiem ilgušās kolonizācijas apstākļos, latviešu dzimtās saimnieku izkoptā savrupā priesterībā, tā saglabājās Latvju Dainās un citās garamantās, lai vēlāk — līdz ar Nacionālo Atmodu — tiktu atkal sakopota mūsdienu turpinājumā, ko pasaulē pazīst ar dievturības vārdu (¹1925).
Uzplaukums (¹1925 – ¹1940).
Garamantu izpēte mijas ar dievturu daudzinājumiem un godiem, reģistrētās draudzes apvienojas Latvijas Dievturu sadraudzē (¹1929). Top Dzintaru svētnīca Talsos. 30. gados dievturības popularitāte gan izglītoto aprindu, gan jauniešu vidū turpina augt, dievturu sarīkojumos pulcējot simtiem apmeklētāju.
Pretstāve nebrīvē un trimdā (¹1940 – ¹1989).
Komunistu nonāvētie 24 dievturi joprojām dus nezināmā vietā. Taču izturību sekmē apziņa, ka latviešiem ir sava, no aizmūžiem nākoša Dieva atskārsme, sava, ne no viena nepatapināta reliģija. Dievturu rotkaļu devums paver iespēju Nameja gredzenu iegūt katram latvietim pasaulē. Top Dievsēta. Dievturi sekmē neatkarības atjaunošanu un arī okupētajā Latvijā, dievturību uzturot pagrīdē, saikne starp 40. un 88. gadu nebija pārtrūkusi.
Turpinot iesākto ceļu latviskās Latvijas labad (¹1990 –).
Mūsdienās iznāk Latviešu tautas dzīvesziņa, Latvju raksts un zīmes un citas dievturu grāmatas. Dievturu teoloģisko izglītību īsteno Latviskās dzīvesziņas skola. Gadskārta un godi tiek svinēti dievturu Svētes svētnīcā Jelgavā un Lokstenes svētnīcā uz Daugavas salas pie Pļaviņām. Tīmeklī pieejamā Dievturu vārdnīca atzinīgi novērtēta Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas gada balvā. Latvija uz pieciem gadiem kļuvusi par Eiropas Etnisko reliģiju kongresa prezidētājvalsti. Lai nostiprinātu līdztiesību savā cilmes zemē, pieņemts Latvijas Dievturu sadraudzes likums.
Sadraudze
Latvijas Dievturu sadraudze (¹1929) ir vienīgā reģistrētā reliģiskā savienība, kas Latvijas Republikā pārstāv tradicionālo etnisko reliģiju — dievturību. Tajā ietilpst gan pirmatnēji par draudzēm dēvētās saimes un puduri, gan atsevišķi dievturi. Sadraudzi reliģiski vada dižvadonis, kura pārziņā ir Vecajo padome. Sadraudzi administratīvi vada valdes vadītājs, kura pārziņā ir valde, kas rīko ikdienas darbu. Dievturu teoloģisko izglītību īsteno Latviskās dzīvesziņas skola. Sadraudzes grāmatu krātuvē mācēni un citi lasītāji pēta saviešiem saistošus rakstu darbus.
Sadraudze ir Baltu krivules un Eiropas Etnisko reliģiju kongresa dalīborganizācija, kā arī sadarbojas ar Latvju dievturu sadraudzi (ASV) un citu etnisko reliģiju pārstāvjiem un domubiedriem.
Svētdarbības
Dzīves godi
Krustabas
Krustabas ir bērna uzņemšana dzimtā. Kūmas dod pādei vārdu, kļūdami par tās aizgādņiem. Pādes dīdīšanā katrs savā veidā bērnu apdāvina un vēl dzīvē sekmes. Ar viņu kā patstāvīgu dzimtas locekli sāk rēķināties pēc atšķirībām, kad nošķir no mātes krūts un pirmoreiz auj kājas.
Jāsarūpē:
- Attīrīšanās ūdens (svētnīcā pieejams uz vietas)
- Ātrais mielasts — piens, siers, plāceņi, medus un maize
- Goda tērps, josta un vainags vai sakta pādes rotāšanai
- Rīki vārda atrašanai — vārdu lapiņas un bļoda ar peldināmu sveci
- Ziedi senču godināšanai
- Krustamā bļoda ar svētavota ūdeni (svētnīcā pieejama uz vietas)
- Derību akmens (svētnīcā pieejams uz vietas)
- Sevis sarūpētas veltes uguns ziedoklim un dāvanas ar vēlējumiem pādei
Ievedības
Ievedības ir savieša uzņemšana dievturu saimē, ko nostiprina saderības solījums pārējo saimes liecinieku klātbūtnē. Garīgā brieduma apliecinājums ir kā iniciācija pieaugušo kārtā.
Es iesāku garu ceļu, Nāc, Dieviņ, līdz ar mani. Ja nenāc pats, Dieviņ, Dod man savu zobentiņ’.
Jāsarūpē:
- Attīrīšanās ūdens (svētnīcā pieejams uz vietas)
- Ziedi senču godināšanai
- Derību akmens (svētnīcā pieejams uz vietas)
- Sevis sarūpētas veltes uguns ziedoklim
Vedības
Vedības ir sievas uzņemšana vīra dzimtā. Līdzināšanā, jaunajam pārim liekot kājas uz Derību akmens, savienojas divas dzimtas, savukārt mārtošanā līgava tiek iecelta jaunās saimnieces godā, nocelto meitas vainagu nomainot pret sievas galvas autu.
Jāsarūpē:
- Attīrīšanās ūdens (svētnīcā pieejams uz vietas)
- Ziedi senču godināšanai
- Goda vārti (svētnīcā pieejami uz vietas)
- Eglīte un krāsainas dzijas pavedieni
- Līgavas vainags līdzināšanai
- Derību akmens (svētnīcā pieejams uz vietas)
- Rakstaini godu cimdi līgavai un līgavainim
- Josta līdzināšanai
- Gredzeni līgavai un līgavainim
- Sevis sarūpētas veltes uguns ziedoklim un dāvanas ar vēlējumiem jaunajam pārim
- Zobens un/vai rakstainu goda cimdu pāris vainaga nocelšanai mārtošanā
- Sagša, sievas galvas auts un graudi mārtošanai
- Dzijas pavediens vērpšanai
Bedības
Bedības ir pēdējais dzīves gods, dodoties veļu gaitās. Pēdu izmīšanā, svinīgumam mijoties ar prieku par mūža veikumu, kopīgi izstaigā aizgājēja atstātās pēdas, lai mirušais nevietā neatrod ceļu atpakaļ un, lai palicējus, mērojot tās pašas takas un atminoties, nenomāc sēras.
Jāsarūpē:
- Eglīšu pāris ar aizlauztām galotnēm kā goda vārti
- Bedību cimdu pāris
- Ziedi senču godināšanai
- Medus podiņš Veļu mātei
- Šķirsta sega
- Egļu zari piederīgo pērienam mūžzaļā dzīvības spēka iedvešanai
- Latviska kapa zīme
Dzimtas labklājība nav iedomājama bez piederīgo savstarpēja atbalsta, tālab mūža godu svinēšana kā reliģisks, tā sabiedriski tiesisks motīvs, mudina stiprināt dzimtas saites un kopt tikumu, pauž rūpes un atbildību. Cienījamākos dzimtas ļaudis aicina sevišķu uzdevumu izpildei godu norisē, turklāt aicinājumu uzskata par pienākumu un pagodinājumu vienlaikus.
Gadskārta
Katru no latviskās gadskārtas astoņiem laikiem vainago svētki. Atbilstošie svinību sākuma laiki aplūkojami vietnes sadaļā Laikskaite.
Sala laiku noslēdz Meteņi: Budēlis ar steberi un pātagu un Pelnu āzis ar pelnu kuli auglības mudināšanai. Sērsnu laiku noslēdz Lieldienas: rosmei pūpolzaru pēriens, šūpoles, olu krāsošana, ripināšana un kaujas. Sulu laiku noslēdz Ūsiņi (vīru norises): melnās olas ziedojums un pantāgs gaismai un dabas plaukumam. Sējas laiku noslēdz Jāņi: līgotnes, pūdele jeb jāņuguns un pērno vainagu ziedojums auglības pilnbriedam. Siena laiku noslēdz Māras (sievu norises): rudzu maize par godu pirmajai ražai. Miežu laiku noslēdz Apjumības jeb Rudenāji: sakopojot dabā un garā nobriedušo, notiek Saviešu uzņemšana. Veļu laiku noslēdz Mārtiņi: saimnieciskā gada noslēgumā viepļoti viņsaules tēli aprauga dzīvos, staigājot no mājas uz māju, par cienastu dod senču padomu un nes svētību. Ledus laiku noslēdz Ziemassvētki: tumsu un gaismu rotaļā iemieso vilks un kaza; Bluķa vakarā — gadumijā — Pasaules (Austras) koks iet bojā, lai atbrīvotu vietu sekojošajam un tā sadedzinātā bluķa pelni nestu auglību jaunajam gadam.
Pavasarī ierasti norisinās Latvijas Dievturu sadraudzes kopsapulce, vasarā — Latviskās dzīvesziņas skolas nometne, rudenī no Apjumībām līdz Mārtiņiem — Dievaines jeb Veļu laiks senču godināšanai, un ziemā no Mārtiņiem līdz Meteņiem — Viepļu laiks, lai gada tumšajā laikā, caur masku gājieniem iedziļinoties viņsaules būtībā, iekļautos gaismas un dabas ritā.
Svētrūpe ikdienā
Svētrūpe ikdienā ir Dieva daudzinājums. “Ikviens lai ķeras pie savas dievturības atjaunošanas un izkopšanas, negaidīdams visu gatavu rokās ieliekam. Katrs pats lai ir celmlauzis šai jaunajā druvā, jo rīts tik agris un darba tik daudz!” (Brastiņu Ernests ¹1925) “Katrs latvietis par sevi var katrā laikā runāt ar savu Dievu, Laimu vai Māru. Katra vietiņa Latvijā tam var būt tā svētvieta, kur tas var piekopt, ja vēlas, arī ārējās svētdarbības.” (Brastiņu Ernests ¹1937)
Svētvietā pirms svētdarbības vīkšējs veic attīrīšanu un godina senčus. Ar uguns iedegšanu seko Dieva aicināšana, dižruna, lūgšana vai pateicība ar daiņojumu — parasti kokles pavadījumā — un ziedojums nodoma nostiprināšanai. Ziedojumam noder rudzu maize, avota ūdens, sāls, medus jeb medalus un pelēkie zirņi, kā arī dzīpari, dzintars un citas paša sarūpētas veltes atbilstoši dievībai un nolūkam. Pēc svētdarbības vīkšējs un citi klātesošie ieturas ar sarūpētā mielasta atlikumu un šķiras.
Latvju Dainas
Dievam devu labu rītu, Dievam — labu vakariņu; Dieviņam pa prātam, Ka mēs viņu daudzinām.
Es Dieviņu pieminēju I rītā, vakarā; Še ceļos, še guļos Zem Dieviņa kājiņām.
Šorīt agri celdamās, Trīs vārdiņus vien sacīju: Dievs i' Laima, mīļā Māra, Nāc manimi palīgā!
Augstāk dzied cīrulīts Par visiem putniņiem; Augšāk Dieva padomiņš Par visiem ļautiņiem.
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, Abus divus mīļi lūdzu: No Dieviņa veselību, No Laimiņas labu mūžu.
Paldies saku Dieviņam, Nu paēdu brokastiņu! Lai Dievs līdz rociņām Launadziņu nopelnīt.
Paldies saku Dieviņami, Tas darbiņš padarīts; Citu jaunu iesākdami, Lūgsim Dievu palīgā.
Dod, Dieviņi, dodamo, Es saņemšu ņemamo, Es saņemšu ņemamo Ar abām rociņām.
Ne sunīša es nespēru, Ne uguns pagalītes: I sunīts Dieva laists, I uguns pagalīte.
Zirgi zviedza, Velni brauca, Upīt' tecēj' čurkstēdama; Es stāvēju maliņā Zobiniņu rociņā.
Es sacirtu Velnam galvu Deviņos gabalos; Man nošķīda brūni svārki Ar tām Velna asinīm.
Mīļā Māra, mīļā Laime, Kur es viņus izmazgāšu? Ej, puisīti, tur mazgāt, Kur deviņas upes tek.
Mīļā Māra, mīļā Laime, Kur es viņus izžāvēšu? Ej, puisīti, tur žāvēt, Kur deviņas Saules spīd.
Mīļā Māra, mīļā Laime, Kur es viņus noglabāšu? Ej, puisīti, tur glabāt Aiz deviņām atslēgām.
Mīļā Māra, mīļā Laime, Kur es viņus novalkāšu? Ej, puisīti, kariņā, Tur tu viņus novalkāsi,
Tur tu viņus novalkāsi, Tālus ceļus staigādams, Tālus ceļus staigādams, Grūtus darbus strādādams.
Tumšs laukā, tumšs laukā, Kur bij ņemt ceļa draugu? Dievs bij' man ceļa draugs, Laima — ceļa rādītāja.
Ej, Laimiņa, tu pa priekšu, Es tavās pēdiņās; Nelaid mani to celiņu, Kur aizgāja ļauna diena.
Es iesāku garu ceļu, Nāc, Dieviņ, līdz ar man'; Ja nenāc pats Dieviņš, Dod jel savu zobentiņ'.
Ar tautieti saderēju, Vidū lauka stāvēdama; Nevar vairs kungi šķirt, Ne baltie brāleliņi. — Kas, māsiņi, rokas šķīra, Kas piedeva padomiņu? — Dieviņš mūsu rokas šķīra, Laima deva padomiņu.
Met, Dieviņ, zelta krustu Istabiņas dibinā; Kas nav ēdis, lai paēda, Kas nav dzēris, lai padzēra.
Paēduši, padzēruši, Pateicami Dieviņam! Dieva dota tā maizīte, Māras austs galdautiņš.
Paēduši, padzēruši, Pateiciet Dieviņam Par pieniņu, par sviestiņu, Par baltoi Saules maiz'.
Paēduši, padzēruši, Pateiciet Dieviņam; I Dievam pa prātam Kad mēs viņu daudzinām.
Lauziet skalus, pūtiet guni, Laidiet Dievu istabā! Dieviņš stāv aiz vārtiem Nosvīdušu kumeliņu.
Klusat jauni, klusat veci, Dievs ienāca istabā; Dievs ienāca istabā, Vaicā nama saimenieku. Tas bij' nama saimenieks, Kas sēd galda galiņā, Kas sēd galda galiņā Baltā linu krekliņā.
Visapkārt vasku sveces, Vidū klāts liepas galds: Dieviņš sveces dedzināja, Laimīt' galdu apklājuse.
Ar Dieviņu sanācām, Ar Dieviņu šķiramies, Ar Dieviņu lai palika Šī svētītā istabiņa.
Vīkšēji
Broku Andrejs
- Rīga
- 💍 🔥 🙋
- 🇱🇻
Līdztekus vīkšēja pienākumiem darbojas kā dizainers un lektors. Pētījis Saules rotāšanās simboliku Latvju Dainās un latviskajā dievestībā.
Kušķu Jānis
- Ķegums
- 👶 💍 ⚰️ 🔥 ✨
- 🇱🇻
Līdztekus vīkšēja pienākumiem darbojas kā dziedātājs.
Nasteviču Uģis
- Rīga
- 👶 💍 🔥 🙋 ✨
- 🇱🇻 🇯🇵 🇬🇧
Līdztekus vīkšēja pienākumiem darbojas kā tulks, gids un lektors. Pētījis latviešu dievturības un japāņu šintō senču godināšanas un dzīves godu rituālus, to sakrālo telpu un tekstus.
Punkstiņu Uldis
- Valmiera
- 👶 💍 ⚰️ 🔥
- 🇱🇻
Līdztekus vīkšēja pienākumiem darbojas kā mūziķis un Sadraudzes grāmatu krātuves vadītājs.
Skujiņu Līga
- Ogresgals
- 👶 💍 🔥
- 🇱🇻
Līdztekus vīkšējas pienākumiem darbojas kā mūzikas terapeite.
Žogotas Inguna
- Koknese
- 👶 💍
- 🇱🇻
Līdztekus vīkšējas pienākumiem darbojas kā folkloras kopas vadītāja un skolotāja.
Žukovsku Andris un Anita
- Jelgava
- 👶 💍 ⚰️ 🔥 🧹 ❤️
- 🇱🇻
Līdztekus vīkšēju pienākumiem darbojas kā Svētes svētnīcas saimnieki.
Vīkšēju atzīšana
Saskaņā ar Latvijas Dievturu sadraudzes Svētnieku nolikumu, Latvijas Dievturu sadraudzē svētdarbības vīkš vīkšēji un svētnieki, kas var būt abu dzimumu pārstāvji. Vīkšēja tālākizglītībā nākamā pakāpe ir svētnieks. Lai sasniegtu iesvētes pakāpi, savietis apliecina Latvijas Dievturu sadraudzes Svētnieku izglītības programmas apguvei atbilstošas prasmes un zināšanas. Svētnieku izglītības programmu un vērtēšanas nosacījumus apstiprina Latvijas Dievturu sadraudzes Vecajo padome. Tās izvirzīta Svētnieku vērtēšanas kopa veic tīkotāja pārbaudi. Iesvētes pakāpi apliecina ieraksts Sadraudzes reģistrā. Svētnieka pienākumos ietilpst vīkšt godus, gadskārtas svētkus, ievedības, iesvētes, daudzinājumus un citas svētdarbības, zintēt jeb veikt garīgo aprūpi, mācīt latvisko dzīvesziņu, kā arī pilnveidot profesionālās kompetences un iemaņas. Svētnieka iesvēte dod tiesības pildīt valsts deleģētos uzdevumus. Vecajo padome var pārskatīt vīkšēja un svētnieka tiesības, ja saņemti rakstiski iebildumi vai sūdzības par svētnieka darbību.
Tiem, kuriem jau ir vīkšēja pieredze ārpus Latvijas Dievturu sadraudzes vīkšēju un svētnieku loka, un radusies vēlme sasniegt iesvētes pakāpi, lai vīkštu svētdarbības Latvijas Dievturu sadraudzē un tās svētvietās, ir nepieciešams: 1) Latvijas Dievturu sadraudzei iesniegt (e-)parakstītu uzņemšanas pieteikuma veidlapu un Saviešu uzņemšanā saņemt Latvijas Dievturu sadraudzes izsniegtu Savieša apliecību, 2) apliecināt Latvijas Dievturu sadraudzes Svētnieku izglītības programmas apguvei atbilstošas prasmes un zināšanas, un pieredzi, un 3) vērsties Latvijas Dievturu sadraudzes Vecajo padomē, lūdzot piešķirt iesvētes pakāpi.
Pieteikt svētdarbību
Dziesmas
Daudzinājuma dziesmas
Augstāk dziedi cīrulītis
- Augstāk dziedi cīrulītis Par visiemi putniņiemi, putniņiem.
- Augstāks Dieva padomiņis Par šo visu pasaulīti, pasaulīt'.
- Šorīt agri celdamiesi, Trīs vārdiņus vien sacīju, vien sacīj'.
- Dievs i' Laima, mīļā Māra, Nāc manīmi palīgāi, palīgā.
- Nebijosi biedējuma, Ne tumsāi traucējuma, traucējum'.
- Dievs bij' manim ceļa draugsi, Laima ceļa rādītāja, rādītāj'.
Dieviņš bija, Dievs palika
- Dieviņš bija, Dievs palika, Dievam gudris padomiņis. ˣ²
- Dievs kokiemi lapas deva, Dievs vārpiņas tīrumāi. ˣ²
- Es Dieviņu pieminēju I' rītāi, vakarāi. ˣ²
- Še guļosi, še ceļosi Zem Dieviņa kājiņāmi. ˣ²
- Dieviņš bija mazs vīriņis, Gudris viņa padomiņis. ˣ²
- Viņš varēja priedi vērpti, Ozoliņu šķeterēti. ˣ²
- Esmu, esmu, kas es esmu, Esi, esi, kas tu esi. ˣ²
- Dieviņš ziņa, Laima zina, Kas bijāmi, kas būsimi. ˣ²
Dievs, dod mūsu tēvu zemei
- Dievs, dod mūsu tēvu zemei ˣ² Ziedu laikus piedzīvoti. ˣ²
- Ziedu laikus piedzīvoti, ˣ² Saules mūžu nodzīvoti. ˣ²
- Dievs, dod Dieva turētājiem ˣ² No Dieviņa labredzēti. ˣ²
- No Dieviņa labredzēti, ˣ² No Laimiņas vieglu mūžu. ˣ²
- Dievs, dod manim kalnā kāpti, ˣ² Ne no kalna lejiņāi. ˣ²
- Dievs, dod manim otram doti, ˣ² Ne no otra mīļi lūgti. ˣ²
Es sakūru uguntiņu
- Es sakūru uguntiņ' no deviņi žagariņ'. ˣ² No deviņi žagariņ'.
- Sildās Dievsi, sildās Laima, mana mūža licējiņ'. ˣ² Mana mūža licējiņ'.
- Sildās manis augumiņš, sildās mana dvēselīt'. ˣ² Sildās mana dvēselīt'.
- Dedzi gaiši, uguntiņ', tu nezini, ko es doš'. ˣ² Tu nezini, ko es doš'.
- Es tev došu ziediņam trejdeviņus gabaliņ's. ˣ² Trejdeviņus gabaliņ's.
[ Es tev došu ziediņam skaidravota ūdentiņ'. ˣ² Skaidravota ūdentiņ'.
Es tev došu ziediņam saldu bišu medutiņ'. ˣ² Saldu bišu medutiņ'.
Es tev došu ziediņam dzintariņa gabaliņ'. ˣ² Dzintariņa gabaliņ'.
Es tev došu ziediņam rudzu maizes gabaliņ'. ˣ² Rudzu maizes gabaliņ'. ] - Dod, Dieviņi, kalnā kāpt, ne no kalna lejiņā. ˣ² Ne no kalna lejiņā.
- Dod, Dieviņi, otram dot, ne no otra mīļi lūgt. ˣ² Ne no otra mīļi lūgt.
Klusiet, jauni, klusiet, veci
- Klusiet, jauni, klusiet, veci, Dievs ienāca istabā. ˣ²
- Dievs ienāca istabā, Stājas mūsu pulciņā. ˣ²
Lēni, lēni Dieviņš brauca
- Lēni, lēni Dieviņš brauca No kalniņa lejiņā, lejiņā.
- Lai vējiņis nenopūta Sudrabiņa mētelīti, mētelīt'.
- Lēni, lēni Dieviņš brauca No kalniņa lejiņā, lejiņā.
- Netraucēja ievas ziedu, Ne arājus, ecētājus, ecētāj's.
- Lēni, lēni Dieviņš jāja No kalniņa lejiņāi, lejiņā.
- Saules meita vārtus vēra, Zvaigžņu cimdi rociņāi, rociņā.
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu
- Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu, Abus divus mīļi lūdz', abus divus mīļi lūdz'.
- No Dieviņa veselību, No Laimiņas labu mūž', no Laimiņas labu mūž'.
- Kādu mūžu Laima lika, Tāds bij' manim jādzīvo, tāds bij' manim jādzīvo.
- Es nevaru pāri kāpti Pār Laimiņas likumiņ', pār Laimiņas likumiņ'.
Rāmi, rāmi Dieviņš brauca
- Rāmi, rāmi Dieviņš brauca, ˣ² No kalniņa lejiņāi. ˣ²
- Niedres tiltis līgojāsi, ˣ² Zviedz Dieviņa kumeliņis. ˣ²
- Sen dzirdēju, nu ieraugu, ˣ² Dievam sirmi kumeliņi. ˣ²
- Dievam sirmi kumeliņi, ˣ² Sidrabiņa lāsītēmi. ˣ²
- Dieviņš nāca pa celiņu, ˣ² Sidrabotu mētelīti. ˣ²
- Ceļat vārtus, verat durvis, ˣ² Laidiet Dievu istabāi. ˣ²
Tēvu tēvu laipas mestas
- Tēvu tēvu laipas mestas, Mēs bērniņi, laipotāj'. ˣ²
- Tā, bērniņi, laipojati, Lai pietika mūžiņam! ˣ²
- Es piedzimu bez naudiņas, Bez gudrāi padomiņ'. ˣ²
- Dieviņš manim naudu deva, Laima gudru padomiņ'. ˣ²
Visi meži guniem pilni
- Visi meži guniem pilni, ˣ² Visi ceļi jatslēgām. ˣ²
- Jas būš' jieti visam cauri, ˣ² Jar Dieviņa palīdziņ'. ˣ²
- Jas būš' jieti guniem cauri, ˣ² Puši lauzti jatslēdziņ'. ˣ²
Ar Dieviņu sanācām
- Ar Dieviņu sanācāmi, Ar Dieviņu šķiramiesi, ˣ²
- Ar Dieviņu lai palika Šī dziesmotā istabiņa. ˣ²
- Šķiramiesi, mēs, ļautiņi, Gana labi dzīvojuši, ˣ²
- Tu ar Dievu, es ar Dievu, Mēs ar Dievu, labi ļaudis, ˣ²
- Ej, Dieviņi, Tu, pa priekšu, Es Tavāsi pēdiņāsi. ˣ²
- Nelaid mani to celiņu, Kur aizgāja ļauna diena, ˣ²
- Ej, Dieviņi, Tu, pa priekšu, Ar asoi zobentiņu, ˣ²
- Es Tavāsi pēdiņāsi Ar baltoi dvēselīti. ˣ²
Krustabu dziesmas
Šorīt agri celdamies
- Šorīt agri celdamies, Trīs vārdiņi vien sacīju: ˣ²
- Dieviņš, Laima, mīļā Māra Nāciet manim palīgāi. ˣ²
- Mīļā Māra mums jautāja, Kādu godu mēs turam? ˣ²
- Nāc iekšā, mīļā Māra, Mēs turam krustabiņas. ˣ²
- Klusat jauni, klusat veci, Klusu visa istabiņa; ˣ²
- Klusu visa istabiņa, Māra nāca istabā. ˣ²
Šķir, Dievis, celiņu
- Šķir, Dievis, celiņu, Dod labu laimi —
Nu iešu plānā Ar savu pādi. ˣ²
Eita, kūmas, padancot Pagalmiņa vidiņā,
Lai tas jūsu krustabērns Drīz tecēja kājiņām!
Lai slīdēja nu pādīte No rociņas rociņā,
Lai pādīte drīzi auga, Gudru ņēma padomiņ'! - Lec, Dievis, pa priekšu Ar mīļu Māru,
Es lēkšu pakaļ Ar savu pādi. ˣ² - Ar Sauli, pret Sauli Pādīti dīdu,
Lai mana pādīte Kā Saule staigā. ˣ² - Pusplānā, pusplānā Šo danci vedu,
Lai mana pādīte Pusgadā runā. ˣ² - Drīz lēcu namā Drīz istabāi,
Lai mana pādīte Pusgadā staigā. ˣ² - Kūmāsi iedams Netapināju,
Lai mana pādīte Netapināja. ˣ² - Kūmāsi iedams Pakupli ģērbos,
Lai mana pādīte Pakupli auga. ˣ² - Audz, mana pādīte, Audz manā laimē,
Jem manu dabu, Jem tikumiņu. ˣ² - Slīdi nu, pādīte, No manu roku,
No manu rociņu Māmiņas rokā! ˣ²
Stiep, Laimiņa, zīda jostu
- Stiep, Laimiņa, zīda jostu Pāri visu istabiņ': ˣ²
- Nu māmiņa godu taisa Mazajami bērniņam. ˣ²
- Liec, Laimiņa, bērna mūžu Liepiņā, ieviņā: ˣ²
- Kā liepai tai uzaugt, Kā ābelei noziedēt. ˣ²
- Pie krustiņa stāvēdams Visu labu apcerēju: ˣ²
- Lai aug mans krustabērns Visa darba darītājs. ˣ²
Es, pādīti dīdīdama
- Es, pādīti dīdīdama(-is), Augstu rokas cilināj', ˣ²
- Lai pādīte drīz izauga, Lai drīz ņēma valodiņ'. ˣ²
- Es, pādīti dīdīdama(-is), Augsti rokas cilināj', ˣ²
- Lai cilina Dēkla, Laima Bagātosi ļautiņos. ˣ²
- Es, pādīti dīdīdama(-is), Augstu rokas cilināj'. ˣ²
- Lai Dieviņis cilināja Augstajāi vietiņā. ˣ²
Metati, metati
- Metati, metati, vajaga, vajag ˣ²
Vajaga pādītei [pūriņa] naudu. ˣ²
Vedību dziesmas
Dej, eglīte, lec, eglīte
- Dej, eglīte, lec, eglīte, Mūs' māsiņas precībāse! ˣ³
- Dej, eglīte, lec, eglīte, Tautu galda galiņā! ˣ³
- Sen tu biji gulējusi Māsas pūra dibenā. ˣ³
- Māsas pūra dibenāi, Māsas goda gaidīdam'. ˣ³
- Mūs' māsiņai veco tiesu Šovakare piedziedāse! ˣ³
- Ai, lūdzame, salūdzame Visu tautu uzdzirāse! ˣ³
- Sadzer mīļu dzīvošanu, Sadzer mīļu satikšanu! ˣ³
- Nu ar godu, nu ar godu, Vecā tiesa, nu ar godu! ˣ³
Tautiešami roku devu
- Tautiešami roku devu Uz akmeņa stāvēdam'.
Aijaijā trallallā, Uz akmeņa stāvēdam'. ˣ² - Labo devu, ne kreisoi, Lai bij' laba dzīvošan'.
Aijaijā trallallā, Lai bij' laba dzīvošan'. ˣ² - Saderēja ar tautieti, Saskanēja gredzentiņ'.
Aijaijā trallallā, Saskanēja gredzentiņ'. ˣ² - Nevar vairsi kungi šķirt, Ne īsteni bāleliņ'.
Aijaijā trallallā, Ne īsteni bāleliņ'. ˣ²
Sveicynojam, vieļejam
- Sveicynojam, vieļejam Jiusim lobu laimi, Ilgus godus nūdzeivuot! ˣ²
- Ar veseleibu, ar vysu lobu, Ar syltu, jauku vasareņ'! ˣ²
Bedību dziesmas
Zin, Dieviņi, kālabadi
- Zin, Dieviņi, kālabade ˣ² Es nevaru līksma būte, līksma būt ˣ²,
Vai sirsniņa sajutuse, ˣ² Ka es ilgi nedzīvošu, nedzīvoš'. ˣ² - Lien, pelīte, pār zemīti, ˣ² Meklē manai mūža māju, mūža māj': ˣ²
Vai rūsēja, vai pelēja, ˣ² Vai skanēja staigājoti, staigājot: ˣ²
Ne rūsēja, ne pelēja ˣ² Skanēt skanēj' staigājoti, staigājot. ˣ² - Jūdzat manai dūliņbērus, ˣ² Vedat mani smilktainēi, smilktainē, ˣ²
Pāries jūsu dūliņbēri, ˣ² Es mūžami nepārnākšu, nepārnākš'. ˣ²
Es mūžami nepārnākšu ˣ² Jūsu duru virināti, virināt, ˣ²
Jūsu duru virināti, ˣ² Alus kannas skandināte, skandināt. ˣ² - Jūs ēdīsit, jūs dzersiti, ˣ² Es gulēšu smilktainēi, smilktainē. ˣ²
Es gulēšu smilktainē, ˣ² Kamēr saule debesīsi, debesīs. ˣ²
Kamēr mana dvēselīte ˣ² Iet pie Dieva dziedādama, dziedādam'. ˣ²
Dziediet skaisti, vedējiņi
- Dziediet skaisti, vedējiņi, No kapsētas pārbraukdami, No kapsētas pārbraukdam'.
- Ne vairs mani vedīsieti, Ne par mani dziedāsieti, Ne par mani dziedāsiet.
- Tāļu, tāļu Saule teki, Vēl tāļāku māmuliņa, Vēl tāļāku māmuliņ'.
- Gan Saulīti ieraudzīju, Sav' māmiņu neredzēju, Sav' māmiņu neredzēj'.
- Dzīvojieti nu, bērniņi, Ņemiet gudru padomiņu, Ņemiet gudru padomiņ'!
- Nu apraka kalniņāi Padomiņa devējiņu, Padomiņa devējiņ'.
Dzīvoš' ilgi, nedzīvoš'
- Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu, Saules mūžu nedzīvoš'; ˣ² Saules mūžu nedzīvoš'.
- Ūdentiņis, akmentiņis, Tas dzīvoja Saules mūž'; ˣ² Tas dzīvoja Saules mūž'.
- Padziedāju, palīksmoju, Ne ilgāmi mans mūžiņš; ˣ² Ne ilgāmi mans mūžiņš.
- Tik ilgāmi mans mūžiņis Kā vasaras launadziņš; ˣ² Kā vasaras launadziņš.
- Lai dzīvoju, cik dzīvoju, Bet lustīgi padzīvoj'; ˣ² Bet lustīgi padzīvoj'.
- Kad nomiršu, tad gulēšu Kā kociņa gabaliņš; ˣ² Kā kociņa gabaliņš.
Nāci, nāci, Veļu māte
- Nāci, nāci, Veļu māte Ko par miegu bēdājiesi? Ko par miegu bēdājies?
- Atradīsi biezu putru Gara galda galiņāi. Gara galda galiņā.
- Dūmi kūpa jūrmalāi Kas tos dūmus kūpināja? Kas tos dūmus kūpināj'?
- Veļu māte kūpināja, Bēdu drēbes dedzināja, Bēdu drēbes dedzināj.
- Balta sēda Veļu māte, Baltābola kalniņāi, Baltābola kalniņā.
- Pilnas rokas baltu puķu, Klēpī balta villainīte, Klēpī balta villainīt'.
- Baltu segu apsegusi, Smilšu kurpes rociņāi, Smilšu kurpes rociņā.
- Dar', Dieviņi, zelta sētu, Visgarāmi jūras malu, Visgarāmi jūras mal'.
- Lai nevara Veļu māte Visu zemi zēģelēti, Visu zemi zēģelēt.
- Vilteniece Veļu māte Dažu labu pievīluse, Dažu labu pievīlus'.
- Saka sērstu aicināti, Nelaiž vaira atpakaļi, Nelaiž vaira atpakaļ.
- Koši zieda Veļu kalni Dzelteniemi ziediņiemi, Dzelteniemi ziediņiem.
- Tur guļ brāļi dravenieki, Tur — māsiņas rakstītājas, Tur — māsiņas rakstītāj's.
- Laima kāra šūpulīti, Veļu māte noraisīja, Veļu māte noraisīj'.
- Kam, Laimiņa, kārtin kāri, Kam darīji žēlabiņas? Kam darīji žēlabiņ's?
- Šai saulēi, šai zemēi Viesiem vieni padzīvoju. Viesiem vieni padzīvoj'.
- Viņa saule, viņa zeme — Tā visami mūžiņami, Tā visami mūžiņam.
Minami, minami
- Minami, minami [tētiņa] pēdas, Lai [bērniņi] nestaigā raudādam'. ˣ²
- Apdeju, aplecu [...] pēdas, Lai bērni neraud dancodami. ˣ²
- Apminu, apminu [māsiņas] pēdas, Lai nestaigā [memmīte] raudādam'. ˣ²
- Nominu, nodeju [māmiņas] pēdas ... ˣ²
Bēdu manu, lielu bēdu
- Bēdu, manu lielu bēdu, Es par bēdu nebēdāj': ˣ²
Ramtai ramtai radiridirīdi, Ramtai rīdi rallallā. ˣ² - Liku bēdu zem akmeņa, Pāri gāju dziedādam'. ˣ²
- Es negāju noskumuse Nevienāi vietiņā: ˣ²
- Ar dziesmiņu druvā gāju, Ar valodu sētiņā. ˣ²
- Jo es bēdu bēdājos, Jo nelaime priecājās; ˣ²
- Labāk gāju dziedādama, Lai nelaime bēdājās. ˣ²
- Ja dzīvoju, tad dzīvoju, Tad ir jautri padzīvoj'. ˣ²
Sieviņ' brauca mežā
- Sieviņ' brauca mežā, vīrs palika mājās, Ne putriņa izvārīta, ne uguns sabikstīta.
Lūko, vecais, kura tev patīk, šī mana, tā mana zeltainīte. Ķer, kādu ķerdamis, ķer labu daiļu!
Mielasta dziesmas
Met, Dieviņi, zelta krustu
- Met, Dieviņi, zelta krustu Pār šo visu istabiņ'. ˣ²
Lai paēda, kas neēdis, Lai padzēra, kas nedzēr's. ˣ²
Kālabadi galdiņami
- Kālabadi galdiņami Līkas kājas nolīkuš'? ˣ²
Trādi rīdi ramtairidiri, Ramtairidiri rallallā! ˣ² - No maizītes nolīkušas, Ne no zelta, sudrabiņ'. ˣ²
- Es teciņus vien tecēju Visu garu vasariņ'. ˣ²
- Gribēdama vienu dienu Pie galdiņa pasēdēt. ˣ²
- Ai, galdiņi, ai, galdiņi, Kā tev skaisti piederēj'! ˣ²
- Ap tevīmi vīri sēdi Kā resniei ozoliņ'. ˣ²
- Ai, galdiņi, ai, galdiņi, Kā tev koši piederēj'! ˣ²
- Ap tevīmi meitas sēdi Kā ieviņas ziedēdam's. ˣ²
Paēduši, padzēruši
- Paēduši, padzēruši, Pateicami Dieviņam ˣ² Pateicami Dieviņam.
Dieva dota tā maizīte, Māras austs galdautiņš. ˣ² Māras austs galdautiņš. - Paēduši, padzēruši, Pateiciet Dieviņam ˣ² Pateiciet Dieviņam.
Par pieniņu, par sviestiņu, Par baltoi Saules maiz'. ˣ² Par baltoi Saules maiz'. - Paēduši, padzēruši, Pateiciet Dieviņam; ˣ² Pateiciet Dieviņam.
I Dievam pa prātam, Kad mēs viņu daudzinām. ˣ² Kad mēs viņu daudzinām.
Spēka dziesmas
Asinsvārdi
- Šāva mani, dūra mani, Bet es nieka nebēdāju, ˣ²
- Izput tavi šāvumiņi, Nolūzt tavi duramie. ˣ²
- Strauja teka Daugaviņa, Ka nevara noturēt. ˣ²
- Stiepu zaļu dzīpuriņu, Noturēju Daugaviņu. ˣ²
- Trim kārtām zelta josta Ap resnoi ozoliņu, ˣ²
- Ne tam līda svina lode, Ne tērauda zobentiņš. ˣ²
- Visi meži guni dega, Visi ceļi atslēgām; ˣ²
- Ar Dieviņa palīdzību Visiem gribu cauri tikt. ˣ²
Bur man burvji
- Bur man burvji, skauž man skauģi, Nevar mani izpostīt. ˣ²
- Dieviņš taisa dzelžu sētu Apkārt manu māju viet'. ˣ²
- Skrien, ragana, šķērsu gaisu, Ne manāi sētiņā. ˣ²
- Mana sēta dzelžiem kalta, Izkaptēmi spāres celt's. ˣ²
- Izkaptēmi spāres celtas, Adatāmi jumti jumt'. ˣ²
- Izkaptēmi nosagriezti, Adatāmi nosadurt'. ˣ²
Dzelzu vārdi
- Dzelzīm dzimu, dzelzīm augu, Dzelzīm savas kājas āvu. ˣ²
- Manas miesas, mani kauli, Tinaties pakulās, ˣ²
- Lai nelien svina lode, Ne tērauda zobentiņš. ˣ²
- Dieva dotu ciri cirtu Pelēkā akmenī; ˣ²
- No akmeņa taukus ņēmu, Smērēj’ savu augumiņu. ˣ²
- Dzelzu pirti kurināju Tēraudiņa skaidiņām, ˣ²
- Dzelzu slotu sutināju, Lai perās tas puisīts, ˣ²
- Kam tērauda kažocīts. Man kažoka nav. ˣ²
Lai bij' vārdi
- Lai bij' vārdi kam bij' vārdi, Man pašami stipri vārd'. ˣ²
- Daugaviņu noturēju, Mietu dūru vidiņā. ˣ²
- Sita mani, dūra mani, Kā ozola bluķēniņ'. ˣ²
- Neiesita, neiedūra, Kā tērauda gabalā. ˣ²
- Trim kārtām'i zelta jostu Ap to kuplo ozoliņ'. ˣ²
- Cirta čūska, dzēla bite Ne lapiņa nedrebēj'. ˣ²
- Skauž man skauģi, bur man buri, Nevar mani izpostīt. ˣ²
- Kā var tādu izpostīti, Kam Dieviņis palīdzēj'? ˣ²
- Cel, Dieviņi, stipru sētu, Ap to manu augumiņ! ˣ²
- Cel, Dieviņi, stipru sētu, Ap to manu devēselīt'! ˣ²
- Cel, Dieviņi, stipru sētu, Ap to manu māju viet'! ˣ²
- Visi meži guņos dega, Visi ceļi atslēgām. ˣ²
- Ar Dieviņa palīdzību Visam gribu cauri iet. ˣ²
- Ar Dieviņa palīdzību Visam varu cauri iet. ˣ²
Spīguļo, Saulīt'
- Spīguļo, Saulīt, spīguļo, spīguļo! ˣ⁹
- Met melnu jūrā, Velc baltu mugurā,
Lai velējas jūras meitas Ar ozola vālītēm.
Vij, Dieviņi, zelta viju
- Vij, Dieviņi, zelta viju Visgarāmi jūras malu, Visgarāmi jūras mal'.
- Lai nenāca sveša salna Šai zemēi ziedu rauti, Šai zemēi ziedu raut.
- Vij, Dieviņi, zelta viju Visgarāmi tēvu zemi, Visgarāmi tēvu zem'.
- Lai nenāca sveša salna Šai zemēi ziedu rauti, Šai zemēi ziedu raut.
- Vij, Dieviņi, zelta viju Visgarāmi manu sētu, Visgarāmi manu sēt'.
- Lai nenāca sveša salna Manā sētā ziedu rauti, Manā sētā ziedu raut.
Zirgi zviedza
- Zirgi zviedza, Velni brauca, Upīt' tecēj' čurkstēdama;
- Es stāvēju maliņā Zobiniņu rociņā.
- Es sacirtu Velnam galvu Deviņos gabalos;
- Man nošķīda brūni svārki Ar tām Velna asinīm.
- Mīļā Māra, mīļā Laime, Kur es viņus izmazgāšu?
- Ej, puisīti, tur mazgāt, Kur deviņas upes tek.
- Mīļā Māra, mīļā Laime, Kur es viņus izžāvēšu?
- Ej, puisīti, tur žāvēt, Kur deviņas Saules spīd.
- Mīļā Māra, mīļā Laime, Kur es viņus noglabāšu?
- Ej, puisīti, tur glabāt Aiz deviņām atslēgām.
- Mīļā Māra, mīļā Laime, Kur es viņus novalkāšu?
- Ej, puisīti, kariņā, Tur tu viņus novalkāsi,
- Tur tu viņus novalkāsi, Tālus ceļus staigādams,
- Tālus ceļus staigādams, Grūtus darbus strādādams.
Citas dziesmas
Dievs, svētī Latviju!
- Dievs, svētī Latviju Mūs' dārgo tēviju
Svētī jel Latviju Ak, svētī jel to! ˣ² - Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied
Laid mums tur laimē diet Mūs' Latvijā! ˣ²
Daudz baltu dieniņu
- Daudz baltu dieniņu, Laimiņa, dodi,
Diženi, raženi dzīvojoti! ˣ²
Daugav's abas malas
- Daugav's abas malas Mūžam nesadalās:
Ir Kurzeme, ir Vidzeme, Ir Latgale mūsu.
Ai-rai, ai ra-di-rai-ra! Ir Kurzeme, ir Vidzeme, Ir Latgale mūsu. ˣ² - Laima, par mums lemi! Sargā mūsu zemi!
Viena mēle, viena dvēs'le, Viena zeme mūsu.
Ai-rai, ai ra-di-rai-ra! Viena mēle, viena dvēs'le, Viena zeme mūsu. ˣ² - Daugav's abas malas Mūžam nesadalās:
Ir Kurzeme, ir Vidzeme, Ir Latgale mūsu.
Ai-rai, ai ra-di-rai-ra! Ir Kurzeme, ir Vidzeme, Ir Latgale mūsu. ˣ²
Karogs
- Pūšat taures, skanat, zvani, Saule plašu gaismu lej!
Karogs sarkanbaltisarkans vējos atraisījies skrej. - Skrej pa laukiem, skrej pa klajiem, sauc arvienu dzirdamāk,
Lai no mājām, lai no namiem, lai no kapiem ārā nāk. - Pildās bargiem tēliem ielas, pildās bālām ēnām gaiss,
Un iet mirušais un dzīvais, kur sauc karogs dīvainais. - Celies augstāk, plīvojošais, kur zūd Saulē debess jums,
Lai redz tevi, kas šo zemi kādreiz pārstaigās pēc mums. - Skrej pa priekšu pulkiem kaujā, brīvs pats, brīvus dari mūs.
Līdz ar Sauli Saules mūžu tavai tautai dzīvot būs!
Paldies, paldies
- Paldies, paldies par devumiņu! ˣ²
- Dievs jums atdos citu vasariņu ˣ²
- Ar rudziem, ar miežiem, ar maziem bērniņiem! ˣ²
Pie Dieviņa gari galdi
- Pie Dieviņa gari galdi, gari galdi, Tur sēž pati mīļā Māra, mīļā Mār'. ˣ²
- Tur sēž pati mīļā Māra, mīļā Māra, Villainītes rakstīdama, rakstīdam'. ˣ²
- Izrakstīja, saskaitīja, saskaitīja, Atdod Dieva rociņāi, rociņā. ˣ²
- Nu tavāi rociņāi, rociņāi, Pašas Laimas atslēdziņa, atslēdziņ'. ˣ²
- Dod, Dieviņi, kalnā kāpti, kalnā kāpti, Ne no kalna lejiņāi, lejiņā. ˣ²
- Dod, Dieviņi, otram doti, otram doti, Ne no otra mīļi lūgti, mīļi lūgt. ˣ²
Svēts mantojums
- Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai,
Un svētīts tas, kas drošs par viņu krīt,
Lai mūžu mūžos zelt un plaukt Dievs ļauj tai
Un Saulei liek pār mūsu druvām līt.
Un Saulei liek pār mūsu druvām līt. - [ Te tēvu tēvi sviedros vagu dzina,
Šī Saule pirmā svētījusi mūs,
Lai takas tās, ko pirmais solis mina,
Redz gaitā pēdējā reiz ejam mūs. ] - Nekur virs zemes neapsveiks tik silti
Vairs mūs neviens, kā apsveic druvas šīs,
Gar kurām augšup slejas bērzu ciltis
Un liepas šalcot veras debesīs.
Un liepas šalcot veras debesīs. - Pār visiem svētumiem, ko sirdī nesam,
Lai šo ikviens sev pirmā vietā liek:
No zemes šīs mēs izauguši esam,
Par zemi šo mums galva jānoliek.
Par zemi šo mums galva jānoliek.
Dievturu kopdarbs. Breikšu Leonīda (¹1930:2; ¹1931:113) dzejolis “Himna” ar Norviļu Jāņa sacerēto mūziku pazīstams arī kā “Vakarjunda” un ierasti izpildīts ar vārdiem slīprakstā, otro pantu izlaižot. Ar šo dziesmu atklāts Brīvības piemineklis Rīgā (¹1935/11/18) un tā atskaņota katru dienu goda sardzes maiņā līdz okupācijai ¹1940. gadā.
Tumša nakte, zaļa zāle
- Tumša nakte, zaļa zāle, Laukā laidu kumeliņu. ˣ²
- Nu, Dieviņi, tava vaļa, Nu, tavāi rociņāi. ˣ²
- Nu, tavāi rociņāi Mana labis kumeliņis. ˣ²
- Migla, migla, liela rasa, Man pazuda kumeliņis. ˣ²
- Nokrīt migla, nokrīt rasa, Es dabūju kumeliņu. ˣ²
Uz skolu
- Dar' man, tēvis, pastaliņas, Pērc man staltu cepurīt',
Šuj man svārkus, māmuliņa: Skolā ieti man gribas! ˣ² - Pieloc, māsiņ, skolas somu Bagātiemi gabaliem:
Vidū maizes riecientiņu, Apkārt dziesmas, pasakas. ˣ² - Bāliņ, še tev gana taure, Tautas dziesmu vācele.
Eji tur, kur Meža māte Lakstīgalai dziesmas māc'. ˣ² - Man jāieti skoliņāi Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā, Īstā gara brīvībā. ˣ² - Lielis tapšu, tad es būšu Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis, Kara zirga jājējiņš. ˣ²
Turėja liepa
- Turėja liepa,
Liaj siūdijo. Siūdija! Siūdijo! Siūdijula tatato. - Devynias šakas,
- Visas devynias,
- Vetrela palaužė,
- Palik nar vienų,
- Gegiulai inskristi,
- Gražiai pakukuoti,
Kas tar taka par dvarėlį?
- Kas tar taka par dvarėlį?
Uosilalis žoliasai. Uosilio! Uosilio! Uosilalis žoliasai, žoliasai! - Marti taka par dvarėlį,
- Kų tar naša tekėdama,
- Plonas drobas, dovanalas,
Jaunpienācējiem
Latviskās dzīvesziņas skola
Iestāšanās
Pieteikšanās posmā skolā jāiesniedz:
— pēdējā pusgadā uzņemta krāsaina pases fotogrāfija (45 x 35 mm);
— pase un atestāts par pēdējo iegūto izglītību (oriģināli skenēšanai);
— bankas izraksts par veiktu mācību maksas pārskaitījumu;
— īss dzīves apraksts ar motivācijas vēstuli;
— parakstīts līgums.
Izglītības programmas
“Latviskās dzīvesziņas — dievturības — teoloģija” latviskās dzīvesziņas un dievturības teoloģijas pamatu apguvei. Programmas beidzēji saņem apliecību par iegūto izglītību un var tālākizglītoties Dievturu garīgajā seminārā.
“Dievturu garīgais seminārs” vīkšēju tālākizglītībai. Sadraudzē uzņemtie programmas beidzēji saņem “Dievturu svētnieka” apliecību.
“Theological Seminars of Ethnic Religious Studies” — starptautiska izglītības programma, ko īsteno Eiropas Etnisko reliģiju kongress. Šajā programmā apgūto Skola pielīdzina un atzīst par daļu no Skolā apgūstamā mācību satura.
Iekšējā kārtība
- Vispārīgie noteikumi.
- Esmu šeit, lai mācītos.
- Visu, kas varētu traucēt vai kavēt mācības Skolā, atlieku malā.
- Cieņpilni izturos pret citiem mācēniem, mācībspēkiem un Skolas viesiem.
- Ar savu rīcību vairoju Skolas labo vārdu un sekmēju mērķu un misijas īstenošanu.
- Saskaņā ar dienrādi, savlaicīgi izpildu izglītības programmas prasības.
- Pildu visas ar Skolu noslēgtā līguma saistības.
- Pārbaudījumos nelietoju neatļautus materiālus un palīglīdzekļus un mācībās nepieļauju plaģiātismu (citas personas izteikto vai uzrakstīto domu, izgudrojumu vai atklājumu tālāku paušanu savā vārdā — nosaucot tos par saviem).
- Ievēroju tīrību un kārtību.
- Saudzīgi izturos pret Skolas īpašumu un resursiem. Ja manas rīcības dēļ Skolai nodarīti zaudējumi, tos atlīdzinu Skolai civiltiesiskā kārtībā.
- Nekavējoties paziņoju Skolai par savas kontaktinformācijas un citu datu izmaiņām. Mācēnam ir tiesības:
- pieprasīt visu Skolas mācību gaitu noteicošajos dokumentos paredzēto mācēnu tiesību ievērošanu;
- Skolas noteiktā kārtībā pārtraukt vai atsākt mācības, mainīt izglītības programmu, izvēlēties brīvās vai ierobežotās izvēles kursus;
- uzsākot mācības, iepazīties ar izglītības programmas saturu un savlaicīgi iepazīties ar izmaiņām tajā vai apguves nosacījumos;
- uzsākot mācību kursu, uzzināt tā pārbaudījuma formu, nosacījumus un vērtēšanas kritērijus;
- ar mācībspēka atļauju mācību gaitā veikt audioierakstus, videoierakstus un fotografēt personīgai lietošanai;
- savlaicīgi saņemt objektīvu sava mācību darba novērtējumu;
- saņemt mācībspēka konsultācijas Skolas noteiktā kārtībā;
- lūgt izglītības programmas vadītāju atļaut atkārtoti kārtot pārbaudījumu (ne vairāk kā 3 reizes) vai pārcelt mācību saistību kārtošanu uz nākamo posmu;
- Skolas noteiktā kārtībā piedalīties citu izglītības iestāžu mācībās un kārtot pārbaudījumus;
- saņemt citās izglītības iestādēs un iepriekšējos mācību posmos Skolā apgūtā mācību satura un apjoma atzīšanu Skolā noteiktajā kārtībā;
- Skolas nolikumā paredzēto darbību veikšanai izmantot Skolas telpas, iekārtas, bibliotēku un citus resursus;
- saņemt Skolā nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar mācību gaitu;
- mācīties drošos un nekaitīgos apstākļos;
- saņemt nediskriminējošu attieksmi no citiem mācēniem un darbiniekiem;
- saņemt personas un mācību datu aizsardzību;
- Skolas noteiktā kārtībā iesniegt iesniegumus un sūdzības par mācību īstenošanu, pārkāpumiem un noteiktajā termiņā saņemt amatpersonas atbildi. Mācēnu izslēdz, ja:
- mācēns izteicis šādu vēlēšanos;
- mācēns izpildījis visas izglītības programmas prasības un saistības ar Skolu, un viņam ir piešķirta apliecība;
- noskaidrojas, ka mācēna uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpta pretendentu vienlīdzība;
- ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas neļauj turpināt mācības;
- mācēns noteiktajos termiņos: nav izpildījis izglītības programmas prasības; nav nokārtojis noslēguma pārbaudījumus; nav samaksājis mācību maksu;
- mācēns ir izdarījis šo Noteikumu būtisku pārkāpumu — izslēgšanu piemēro kā disciplinārsodu. Ugunsdrošība, elektrodrošība un pirmā palīdzība.
- Skolas mācēnu rīcība ugunsgrēka gadījumā: nekavējoties ziņot ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112 un Skolas atbildīgajam par ugunsdrošību pa tālruni 29105224; rīkojoties pēc Skolas amatpersonu norādījumiem, veikt evakuāciju, izmantojot tuvāko evakuācijas izeju, kas apzīmēta ar informējošām zīmēm.
- Mācēnam aizliegts izmantot ugunsdzēsības inventāru citām vajadzībām.
- Atstājot telpas, mācēnam jāpārliecinās, vai veikts viss, lai novērstu iespējamo ugunsgrēka izcelšanos.
- Mācēnam aizliegts mainīt izdegušās elektrospuldzes, kā arī remontēt elektroiekārtas.
- Pamanot elektroiekārtu bojājumus (bojāta vadu izolāciju, kontaktdakšas, kontaktligzdas u.tml.), mācēnam nekavējoties par to jāziņo Skolas atbildīgajam par elektrodrošību pa tālruni 29105224. Vienlaikus jānovērš apkārtējo personu piekļuves iespēja bojātajai ierīcei.
- Atstājot mācību telpas, jāpārliecinās, vai ir izslēgtas visas elektroiekārtas.
- Skolā pie Bišu Andra atrodas aptieciņa ar pārsienamo materiālu.
- Ja noticis negadījums vai pēkšņa dzīvībai bīstama saslimšana, nekavējoties jāizsauc medicīniskā palīdzība pa tālruni 113. Iespēju un savas kompetences robežās jāsniedz neatliekamā palīdzība saslimušajam vai cietušajam.
Mācībspēki
Ābeļu Anda, kordiriģente — mūziķe, folkloriste, kokles skolotāja, f/k "Laiva" un "Ceļteka" vadītāja Aunu Muntis, Dr. hist. — pētnieks, vēsturnieks Broku Andrejs, MDes. — dizainers, RTU Dizaina tehnoloģiju institūta praktiskais docents Mārtužu Eva, Mg. theol., Dr. theol. — teoloģe, rakstniece Silu Jānis, Bc. sc. pol., Mg. paed. — ugunsdzēsējs-glābējs, policijas inspektors Voitkus-Lūkinu Maruta, MLitt. — literāte Nasteviču Uģis, Mg. paed., Ph.D. — pētnieks, tulks, lektors, skolas vadītājs
Mācību posmi
Rudens posms. Pieteikšanās Siena (7.) un Rudzu (8.) mēnešos. Mācības ilgst no Rudzu (9.) mēneša vidus līdz Vilku (12.) mēneša 20. dienai. Attālinātās un klātienes mācību dienas izkārtotas trīsreiz nedēļā un ilgst deviņas nedēļas. Rudens posmā tiek svinēti gadskārtas svētki — Apjumības, Mārtiņi un Ziemassvētki.
Pavasara posms. Pieteikšanās Vilku (12.) un Ziemas (1.) mēnešos. Mācības ilgst no Sveču (2.) mēneša sākuma līdz Lapu (5.) mēneša sākumam. Attālinātās un klātienes mācību dienas izkārtotas trīsreiz nedēļā un ilgst deviņas nedēļas. Pavasara posmā tiek svinēti gadskārtas svētki — Meteņi, Lieldienas un Ūsiņi.
Vasaras nometne. Kopš ¹2009. gada par ikgadēju tradīciju kļuvusī 2–3 dienu nometne “Dzīvesziņas skola” Rudzu (8.) mēnesī pulcē gan latviskās dzīvesziņas kopējus un draugus, gan interesentus un viņu ģimenes.
Kursi klausītājiem. Ja ir vēlme izglītoties atsevišķās tēmās, piedāvājam iespēju klausītāja statusā tās apgūt izlases veidā, kārtot pārbaudījumus, saņemt novērtējumu un Latviskās dzīvesziņas skolas apstiprinātu izziņu par kursu veiksmīgu apguvi. Mācību maksu nosaka kredītpunktu daudzums.
Skolas vēsture
Latviskā dzīvesziņa
Jēdziena pamatlicējs, dievturis Leonīds Breikšs (¹1908–¹1942) to aprakstījis publikācijā “Par jaunatni — jauno tikumu nesēju. Pārdomas par latviešu dzīves ziņu.” (¹1938): “ir atskanējis sauciens pēc latviešu dzīves ziņas: pēc latviešu ētikas, latviešu tikumu un vadošo atziņu un uzskatu kopojuma (..). Jaunā latviešu dzīvesziņa grib kļūt par mūsu tautas garīgās dzīves un mūsu rīcības vadoni un pamatu (..). Latviešu dzīvesziņa — latviešu dzīves izpratne, dzīves un pasaules uzskati — nāks, lai reiz atbrīvotu mūsu garu no citu mācībām — kas tik bieži ir bijušas viltus un maldu mācības — lai mūs mācītu staigāt patiesi gaišus un saulainus latviešu dzīves ceļus, par godu mūsu tautas sirmajai pagātnei un par slavu viņas mirdzošajām nākamajām dienām. (..) jaunā, tikumos un garā atdzimušā Latvija saules mūžu dzīvos tikai tad, ja [jaunieši] būs nākuši no brīva prāta un no brīvas sirds un būs paši ar savu dzīvi palīdzējuši šo jauno, skaidroto un apskaidroto Latviju celt.”
Jēdziens Latvijas Republikas Satversmē nostiprināts kopš ¹2014. gada: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.”
Dzīvesziņas skola kā nometne
Pirmoreiz norisinājās “Brīvniekos” (¹2009). Trīs dienu garumā mācēni visās vecuma grupās ar dažādu dzīves pieredzi klausījās sagatavotos priekšlasījumus, diskutēja par garīgām un laicīgām tēmām, muzicēja un atpūtās, izbaudot ko jaunu. Turpmāk nometne norisinājusies “Lielkrūzēs” (¹2010), “Meža salās” (¹2011), Beverīnas draudzes dievturu nometne Mazsalacas vidusskolā (¹2011), kempingā “Nabīte” (¹2012), Viktora Ķirpa Ates muzejā (¹2013), “Brīvniekos” (¹2014), “Purmaļos” (¹2015), “Liepsalās” (¹2016), “Birzēs” (¹2017), “Azarkrostos” un “Krastos” (¹2017), “Birzēs” (¹2019, ¹2021, ¹2024, ¹2026).
Latviskās dzīvesziņas skola kā struktūrvienība
Kaut arī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte piedāvā izglītoties gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora studiju programmās, tikai pirmā no tām satur ierobežotas izvēles kursu Teol2049 Seno baltu reliģija un tās modernā recepcija (3 ECTS, 32 auditoriju stundas), kur 5. no 6 tēmām ir “Dievturi kā seno baltu reliģijas recipienti” (1 lekcija un 1 seminārs), sastādot 0,1 % no 6 semestru ilgās bakalaura studiju programmas “Teoloģija un reliģijpētniecība” kopējā apjoma. Ar šo arī iespējas Latvijā apgūt dievturu teoloģiskās izglītības saturu augstākajā izglītībā ir izsmeltas.
Lai Latvijā dibinātu augstskolu, universitāti vai koledžu, sākotnēji Augstskolu likums nepieprasīja nekādu minimālo līdzekļu apmēru. Taču kopš ¹2004. gada grozījumiem tas noteikts 1 miljona latu apmērā, savukārt kopš ¹2014. gada — 3,6 miljonu eiro apmērā. Tas, ka Latvijas Dievturu sadraudzes rīcībā šādu līdzekļu augstskolas dibināšanai pagaidām nav, neatceļ to, ka atbilstoša dievturu izglītība joprojām ir nepieciešama.
Turpinot Dzīvesziņas skolas nometnēs iesākto, ¹2022. gadā dibināta Latvijas Dievturu sadraudzes struktūrvienība “Latviskās dzīvesziņas skola” un pieņemts lēmums par izglītojošās darbības uzsākšanu, lai dažādos izglītības līmeņos īstenotu citviet nepieejamās dievturu teoloģiskās izglītības programmas.
Sazināties ar Skolu
Latvijas Dievturu sadraudzes struktūrvienība “Latviskās dzīvesziņas skola” dibināta un lēmums par izglītojošās darbības uzsākšanu pieņemts ¹2022. gadā. Dzīvesziņas skolas kā Latvijas Dievturu sadraudzes ikgadējās nometnes nosaukums saviešiem pazīstams jau kopš ¹2009. gada. Latviskās dzīvesziņas skola ir vienīgā iestāde Latvijā, kas īsteno latviskās dzīvesziņas un dievturu teoloģiskās izglītības programmas.
Misija: latviskajā dzīvesziņā izglītotu, daiļu un tikušu dievturu pilnveide. Vīzija: latviešu garīgās veldzes avots, kur spēku pasmelties, lai ar staltu stāju dotos pasaulē. Vērtības: Tautai, Dievam, Tēvzemei — latviskās Latvijas labad.
- 56.62435, 23.68310
- Latviskās dzīvesziņas skola, “Jaunbites”, Atpūta, Svētes pagasts, Jelgavas novads, LV-3008, Latvija (izglītības programmu īstenošanas vieta klātienē) un attālināti tiešsaistē.
Ceļvedis
Ja sevī sajūti dievturi un vēlies iekļauties saviešu jeb Sadraudzes pilntiesīgo ļaužu lokā, vari pieteikties un piedzīvot Saviešu uzņemšanu, kas ierasti norisinās Apjumībās, taču pēc vajadzības var notikt arī citā laikā.
Lai varētu ļauties dvēseles valdzinājumam bez liekiem traucēkļiem, apreibinošas vielas un ikdienas rūpes atliek malā. Saviešu uzņemšanā ļaudis ierodas tīri, kopti, goda tērpā — tautas tērpā vai, ja tāds nav pieejams, svinīgā, piemēram, baltā vai gaišā, no dabīgām izvejvielām darinātā, apģērbā ar tautisku rotu. Līdzi ņem sevis sarūpētas veltes — ko ziedot senčiem, ko sviest uguns ziedoklī un ko pievienot cienastam.
Noliktajā laikā secīgi norisinās attīrīšanās, senču godināšana, vīkšēja dižruna ar Dieva aicināšanu, ziedojums ugunī, topošo saviešu Saderības solījums uz Derību akmens, apliecības saņemšana un ieturēšanās ar pašu sarūpēto cienastu. Lokstenes svētnīcā ceļš sākas no Liepkalnu pārceltuves (GPS: 56.59890, 25.65590), savukārt pēc apliecības saņemšanas jaunajiem saviešiem uztic uguns pārnesi no svētnīcas ziedokļa uz krastu, lai tur iedegtu Apjumību ugunskuru.
Jautājumi
Kas ir dievturība?
Dievturība ir latviešu tautas garamantās uzglabātais latviskās dzīvesziņas garīgais kodols — dievestība jeb latviskais ceļš pie Dieva. Vairāk — šeit.
Kad rīkot krustabas?
Senatnē krustabas rīkotas devītajā dienā, taču tās var būt notikušas arī mēnesi pēc dzimšanas. Mūsdienās krustabas pieļaujamas līdz pilngadības sasniegšanai. Savukārt pieaugušie dievturi krustabu vietā ievedības (iniciāciju) piedzīvo Saviešu uzņemšanā.
Kad svinami Ziemassvētki, Lieldienas un citi svētki?
Latviskās dzīvesziņas gadskārtu dievturi svin atbilstoši Saules gada ritam. Katru svinību sākuma laiki aplūkojami sadaļā Laikskaite. Trimdas dievturi, būdami apstākļu spiesti, svētkus svinējuši tuvākās pieejamās brīvās dienas — parasti nedēļas nogales — vakarā pirms (Lieldienu gadījumā — rītā pēc) pārejas brīža.
Kas ir dievturības svētzīme?
Dievturības svētzīme jeb reliģiskais simbols ir krustu krusts. Svētzīmei — taisnajam krustu krustam — pastāv slīpais paveids; pēc Brastiņu Arvīda ierosmes kopš ¹1967. gada tas pazīstams arī kā Māras krusts. Daudzas latvju rakstu zīmes ļaudis dēvē dievturu piešķirtajos vārdos un saista ar noteiktām dievībām. Latvijas Dievturu sadraudze kopš ¹2010. gada par reliģiskās savienības zīmolu līdztekus lieto Celmu Valda pilnveidoto zīmi no ¹13. gadsimta latgaļu Stāmerienas villaines.
Kas ir dievturīgo gudrību pūri un dievturu svētie raksti?
Latvju Dainas, ko sacerējusi pati latviešu tauta, ir galvenais dievturības pūrs. Tās nav ne no vienas citas tautas aizgūtas, nedz kādai tautai aizdotas. Tajās izteikts viss, ko mūsu tauta domājusi par Dievu, Laimu un Māru, par viņu turēšanu, par tikumiem, par svinīgām paražām un dzīvošanu vispār. Pārējie garamantu pūri — teikas, pasakas un parunas — nav tik dievestīgu gudrību pilni un tādēļ izlietojami ar apdomu. Latvju Dainas kā dievturības svēto rakstu nosaukums rakstāms ar lielajiem sākumburtiem.
Kas ir Sadraudze, savietis, puduris un saime?
Latvijas Dievturu sadraudze (¹1929) ir vienīgā dievturus pārstāvošā reģistrētā reliģiskā savienība Latvijas Republikā. Savietis (Fellow) ir dievturis, kas ir reģistrēts un pilntiesīgs Sadraudzes biedrs. Savieši var apvienoties kopā, ko sauc par puduri (Cluster). Puduris, pārsniedzot 20 ļaudis, var pārtapt reģistrētā saimē (Kindred), kas iekļaujas Sadraudzē. Saimes senāk sauktas par draudzēm, bet savieši — par draugiem.
Kas ir velis?
Velis ir tā patība, kas saista dvēseli pie auguma, dzīvam esot, un pēc nāves turpinās pēcteču apziņā. Pāri paaudzēm, cauri mūžiem, pēcteči veļus godina kā saikni ar saviem senčiem un Dievu. Tāpat kā senāk, arī šobaltdien dievturi — īpaši rudenī, kad ilgst Dievaines jeb Veļu laiks — klāj Veļu galdiņu un pateicībā pamielo veļus ar sevis sarūpētu mielastu.
Kas ir vīkšējs, svētnieks un dižvadonis?
Vīkšējs (Celebrant) ir dievturu svētdarbības rīkotājs. Svētnieks (Priest) ir Latvijas Dievturu sadraudzes atzīts dievturu garīdznieks. Dižvadonis (Grand Leader) ir Latvijas Dievturu sadraudzes galvenais svētnieks, kura pārziņā ir tās Vecajo padome. Visos amatos var darboties kā sievietes, tā vīrieši.
Kā dievturi sasveicinās?
Sasveicinās sakot Dievspalīdz! un Sveicināti, labi ļaudis!
Atsveicinās sakot Ar Dievpalīgu!
Kā dievturi sevi līdzsvaro?
Ja citu tautu ļaudis līdzsvaru atgūst caur meditāciju, latviešiem izsenis palīdzējusi daiņošana un koklēšana. Gan daudzinājumu un vakarēšanas, gan svinamo laiku reizēs pulkā vai vienatnē ar Latvju Dainām un kokles skaņām ir sasniedzams tāds apziņas stāvoklis, kas dvēseli ceļ, cilvēku līdzsvaro un sakārto, lai citkārt nemierīgajā ikdienā atkal atskārstu Dievpalīgu — šeit un tagad. Lai top!
Kā Mēness vecums ietekmē svētdarbības?
Augošs Mēness sekmē izaugsmi, bet dilstošs — mazināšanos.
Kā rakstāmi dievturu personvārdi?
Izsenis pieņemts sākt ar uzvārdu, tā norādot piederību dzimtai, kam seko dotais vārds. Paražu turpinājuši Jaunlatvieši un arvien uztur dievturi. Ja uzvārda pamatā ir vārds sieviešu dzimtē, to ierasti raksta vienskaitļa, bet, ja vīriešu dzimtē — daudzskaitļa ģenitīvā. Piemēram, Gobas Aldis, Kosas Juris, Brastiņu Ernests, Kļaviņu Ilze. Atkāpes no šīs pieejas pieļaujamas labskanības nolūkā.
Kā rakstāmi Latviskās ēras datumi un mēnešu nosaukumi?
Kopš ¹1929. gada dievturu lietotā Latviskā ēra sākas 10000. gadā p. m. ē., kas saskan ar ¹2009. gadā Saldus novada bebru dambī uzietā un ar radioaktīvo oglekli datētā, senākā cilvēka apstrādātā priekšmeta — Mellupītes cirvja — tapšanas laiku mūsu zemē. Tāpat kā izsenis ierasts latviešu personvārdu secībā, arī datumu atveidē sāk no lielākā kopuma un virzās uz mazāko sastāvdaļu. Piemēram, Latvju dievtuŗu draudze dibināta ¹1926/07/26, proti, vienpadsmittūkstoš deviņsimt divdesmit sestā gada Siena (7.) mēneša divdesmit sestajā dienā.
Dievturu lietotie mēnešu nosaukumi latviešu valodā ir: Ziemas (1.), Sveču (2.), Sērsnu (3.), Sulu (4.), Lapu (5.), Ziedu (6.), Siena (7.), Rudzu (8.), Silu (9.), Veļu (10.), Sala (11.) un Vilku (12.) mēnesis.
Kā šķērsot slieksni svētnīcā?
Paklanīdamies pārkāpj ar labo kāju, pašam slieksnim neuzminot.
Vairīšanās kāpt uz sliekšņa novērš ēkas pamatu vainaga nodilumu un caurvēju pa tā spraugām (siltumizolācijas problēmas). Tā sakņojas senākā paražā paslieksnē apglabāt nedzīvi dzimušos un pāragri mirušos zīdaiņus cerībā, ka neīstenotās dzīves iespēju kopums īstenosies, dvēselei pārdzimstot dzimtā vai pārtopot par tās aizbildni. Cieņpilni šķērsojamo divu pasauļu robežšķirtni kā dzimtas aizbildņu atdusas vietu neklājas mīdīt kājām.
Ko dievturi nēsā kaklasaites vietā?
Dievturu rota ir dievturības svētzīmes — krustu krusta — nozīmīte, īpaša sakta vai, kā ierasts pirmās brīvvalsts un trimdas dievturu lokā, ap kaklu apsieta prievīte. Turklāt dievturiem ir raksturīgi nēsāt pirkstā arī tā saukto Nameja gredzenu, kura pieejamība pasaulē sekmējusies, tieši pateicoties dievturu rotkaļiem.
Kurā rokā liekams gredzens līdzināšanā?
Līdzināšanā gredzens liekams labajā rokā, jo kreisās rokas devumam nav vērā ņemama spēka.
Atraikņam roku devu, Kreiso devu, ne labo; Kreisās rokas devumiņš Mūžam tiesas neturēja.
Dievturība ir pagānisms, monoteisms vai politeisms?
Ābramisko reliģiju ļaudis par pagānismu dēvē visas pārējās neābramiskās reliģijas, tostarp arī tautas dievestības (ethnic religions). Tādējādi kāda dēvēšana par pagānu (paganus — ‘lauķis’) izriet no pirmatnēji pilsētniekiem sludināto ābramisko reliģiju pārstāvju skatījuma. Vēsture liecina, ka reliģiski kolonizatori inkulturācijas gaitā nereti piesavinās Dieva vārdu un citus jēdzienus sava atšķirīgā satura uztiepšanai vietējo valodā. Tiem, kuri no pakļautības paguvuši atradināties, vairs nav jāvairās no savām saknēm un pašiem raksturīgie jēdzieni ir lietojami to pirmatnējā nozīmē.
Starp ļaudīm, kas turas pie pagānisma jēdziena, novērojama vēlme dievturus dēvēt par neopagāniem. Taču, tā kā paleopagānisms ir pirmatnējas cilšu ticības, ko joprojām piekopj kā neskartas uzskatu sistēmas, mezopagānisms apzīmē reliģijas, kas dibinātas, atjaunojot vai turpinot priekšteču piekoptās paleopagāniskās paražas, ko ietekmējis svešu reliģiju pasaules redzējums, bet neopagānisms apzīmē kopš ¹1940. gada radītas reliģijas (Bonewits ¹1984:7–10), pēdējo no trim nevar attiecināt uz dievturību.
Latvju Dainās Dievs ir viens, virspusēji radot priekšstatu, ka dievturība atzīstama par viendievību (monotheism). Savukārt, ja visas godinātās vai pielūgtās būtnes uztver kā dievus, tā būtu daudzdievība (polytheism). Tomēr reliģiju iedalījumā ir izšķirams panenkatenoteisms (panenkathenotheism), kas dievturību raksturo visprecīzāk; proti, it visā iemājo Dievs (panentheism) un viņa daudzveidīgās izpausmes secīgi (kat-) tiek godinātas kā dievības (henotheism).
Folklorisms? Jaunradīta tradīcija? Autentisks turpinājums?
Folklora ir “dzīvelīga fosīlija, kas atsakās nomirt — nogulsnējusi sevī cilvēku pieredzes gadsimtu un tūkstošgažu zinātnisko un kulturālo aizturi (lag).
Spēdama pašattīstīties, folklora pielāgojas un radoši pārveidojas, veicinot kultūras pakāpenisku attīstību. Tās vēsturiski mainīgais adaptācijas, pārrades un pārveidošanās process citos kultūras veidos saucams par folklorismu.
Folklorisms ir “apzināts folkloras kā etniskās, reģionālās vai nacionālās kultūras simbola lietojums.
Kā netverams, bet kultūru saglabājošs pamats, kas mainās līdz ar kultūras un sociālajām vajadzībām, tradīcija ir pārlaicīgs un dinamisks process, kurā savstarpēji saistīti indivīdi, vienlaikus pieslēgdamies pagātnei un tagadnei, veido nākotni, nodrošinot tā nepārtrauktību (continuity).
Tā ir vienlīdz mainīga (fluid) un jaunradīta (emergent), jo sākas ar personisko, un tikai pēc tam izplatās vēsturē un kopienā — “pastāvošai tradīcijai būtiska ir nevis uzturēšana, bet pārradīšana, ko nodrošina secīgi cilvēki, paaudzes un atsevišķi izpildījumi.
Tā ir simbolisks process, kas pieņem agrākos simbolus kā priekšnoteikumu un radoši tos pārinterpretē — citiem vārdiem, tradīcija nav no noslēgtām daļām sastāvoša ierobežota vienība, bet gan interpretācijas process, kas piešķir nozīmes tagadnē, atsaucoties uz pagātni. Ciktāl cilvēks rīkojas brīvi ar vēlmi saistīties ar “tradicionālo” sabiedrībā — t. i., citu sabiedrības locekļu darbu un idejām, kas ir tīšas, radošas, apzināti saistītas ar sociālās grupas vērtībām vai ideāliem —, viņa radītie darbi, izpausmes vai interpretācijas būs autentiskas.
Lai tradīcija būtu dzīva, jaunajai paaudzei tā ir jāpārņem, kas nozīmē tās atkārtotu pieņemšanu un jaunas nozīmes piešķiršanu, nezaudējot tās tradicionālo raksturu. Līdzīgi arī mūzikas skaņdarbu dažādi mūziķi var interpretēt atšķirīgi. Tomēr, ja darba būtība ir saprasta, tiks saglabāts arī tā autentiskums.
Latviskā kultūra “izaugusi no kopējām latviskām saknēm un veido organisku turpinājumu visam, kas līdz šim sakrāts tautas garīgā mantojuma visdažādākajos apcirkņos. .. ja radošam garam ir pazīstams un izprasts viss svarīgākais, kas latviešu tautas kultūras attīstībā līdz šim paveikts, tad nenovēršami un pēc definīcijas viss, ko tas radīs, jau būs savā būtībā latvisks.” Latviskās kultūras izpausmju kopsaucējs — “apziņa par kopējām, visiem zināmām un izprastām saknēm. .. pirmā prasība latviskās kultūras tālākai attīstībai būtu spēja kvalitatīvi atbildēt uz latviešu tautas tagadnes garīgajām vajadzībām, nākamā — patlaban dzīvo paaudžu atbildība nākamajām paaudzēm.
Dievturība [—] lepnas, senas, dievājas un tikumiski bagātas tautas dzīves ziņas turpinājums.. [kas] var uzņemt sevī katru jaunu atklājumu zinātnē, mākslā vai prātniecībā. Katrs jauns atradums latviešu senvēsturē, folklorā un dievestībā neapdraud, bet veido un bagātina latvisko dievestību — dievturību.
Vai dievturis vienlaikus var piederēt citai reliģijai?
Katra etniska reliģija izaug un tiek izlolota noteiktā tautā un tās kultūrā, attīstot savu tikumu sistēmu. Vienlaikus godīgi dzīvot saskaņā ar atšķirīgām reliģiskām tradīcijām ir sarežģiti. Jo īpaši, ja vienā ievērojamie likumi un kopjamie tikumi noliedz otras svētumus. Tālab ļaudis, kuri savos garīgajos meklējumos uzgājuši dievturību un atzinuši par savu ejamo ceļu, galvenokārt pie tā droši turas un, būdami pašpietiekami, lieki netiecas maldīties svešos pagalmos. Esam gandarīti, ka arī citām reliģijām piederīgo starpā ir dievturības labvēļi, kuri ar savu artavu sekmē tās izaugsmi, paši vēl nebūdami savieši vai neatskārzdami, ka jau dzīvo dievturīgi. Ar Dievpalīgu!
Sevī sajūtu dievturi. Kas jādara, lai kļūtu par savieti?
Prieks un lepnums, ka dievturība ir tuva arī Tev. Par savieti vari kļūt, turot Dievu un godinot veļus (savus senčus); izkopjot latviskās dzīvesziņas dievestības tikumus; apgūstot latviešu valodu un izzinot Latvju Dainas latviski; svētot gadskārtas svinamos laikus; iesniedzot pieteikumu un piedzīvojot Saviešu uzņemšanu.
Saviešu uzņemšanai sagatavoties palīdz Ceļvedis. Ja radušies papildu jautājumi, droši vaicājiet valdei.
Pieteikties uzņemšanai
Lūdzu uzņemt mani par Latvijas Dievturu sadraudzes savieti. Latvijas Dievturu sadraudzei par sevi sniedzu sekojošas ziņas:
Krātuve
Atziņas
Latviešu atskārtumā Dievs ir kā roka ar pieciem pirkstiem, kur katram pirkstam savs īpašs vārds. Dievs ir kā ezers ar daudzām iztekām, kurās viens un tas pats ūdens.
Velis ietver visas zemapziņas parādības un var darboties arī pēc sava auguma nāves. .. Senču veļi ir starpnieki starp Dievu un cilvēkiem — caur viņiem Dieva padoms nonāk mūsu smadzenēs un apziņā.
Dievturība ir visā tautā. Dievturība ir kā tas saplosītais, gabalos sacirstais, varonis, kas izmētāts pa zemi. un liekas viņa nav. Bet — tāpat kā pasakā, rodas cilvēks, zinātājs, burvis, kas salasa šos gabalus, tos savieno, un — lūk, varonis atkal dzīvs un vēl stiprāks kā agrāk. Tā arī latviešu dievestību saplosīja gabalos svešie iebrucēji un dvēseļu novīlēji, un liekas viņas nav. Bet tā ir maldīšanās. Katrs īsts latvietis, katrs latviešu labietis jau ir vairāk vai mazāk šāds burvis, kas savieno savā dvēselē saplosītā varoņa locekļus, un — lūk, notiek šis brīnums — latviskās dievestības atdzimšana. Un jo vairāk mums būs šo cilvēku, jo tuvāk mēs būsim tam jaukajam brīdim, kad visā mūsu tautā atdzims latviskā dievestība.
Tradīciju piekopt vēl nenozīmē dzīvot tikai uz pagātnes rēķina. Tradīcija ir dzīva, tā grib dziļi elpot to pašu gaisu, ko ieelpojam mēs. Tai vajadzīga mūsu laikmeta piedeva, pieaudzinājums un kuplojums.. Tradīciju kopšana, pieaudzējot klāt, piemācoties un izglītojot bijušo, ir gluži kas cits nekā gatavu paražu ienešana no ārienes.
Dievturība ir latvisks skatījums uz Dievu kā visa sākuma sākumu un padomu. Latviskā dievatziņa sakņojas gadu tūkstošos izveidotajās gara mantās, dainās, paražās, dzīves ziņā un valodā. Dievturi par ļoti svarīgu uzskata tradīciju kopšanu, kas saistās ar gadskārtu (Meteņiem, Lieldienām, Ūsiņiem, Jāņiem, Ziemassvētkiem u. c.), tāpat kā visas tās tradīcijas, kas saistās ar mūža godiem (krustabām, vedībām, bedībām). Tradīcijas kopjot dievtuŗi mācās arī sentēvu dzīves ziņu, tikumus kā vadītājus cauri dzīvei.
Dievturība spēj pārveidoties reizē ar latviešu tautu un pasaules pārmaiņām. .. Neviens taču vairs negrib kārt prievītes ozolā un nošļakstīt stenderi ar melna gaiļa asinīm! Dievturība ir jāuzskata kā kādas lepnas, senas, dievājas un tikumiski bagātas tautas dzīves ziņas turpinājums.. Dievturība var uzņemt sevī katru jaunu atklājumu zinātnē, mākslā vai prātniecībā. Katrs jauns atradums latviešu senvēsturē, folklorā un dievestībā neapdraud, bet veido un bagātina latvisko dievestību − dievturību.
Tā būs mana baltākā diena —
balta Saule vizēs man pāri,
kad ļaužu lūgšanās ienāks,
kā senāk, Laima un Māra.
Un tauta daudzināt sāks
Dievu, kas Dainās godāts,
un uz svētrītiem nāks
tērpā, kas dižsaktu rotāts.
Un lai doma latviskā
Atkal nepazustu,
Meti zelta dzīpariem
Cimdā ugunskrustu!
Iekarotāji saprata, ka ar latvisko dievatziņu apbruņots Latvijas patriots ir garīgi neuzvarams un nesalaužams, ar lētiem paņēmieniem neapmānāms, tāpēc iebrucēji dievturus centās iznīcināt fiziski. Tieši pateicoties dievturu rakstiem, kurus Čeka rūpīgi nīdēja, latviskās Latvijas apveids iesakņojās no senčiem mantotās vērtībās, stiprināja latviešu lepnumu jau ar to vien, ka.. viņiem ir sava, no aizmūžiem nākoša Dieva atskārsme, sava ne no viena nepatapināta reliģija.
Garamantas
Grāmatas
- Dievturu darbi
- Austrums, Ģirts. ¹1939. Tautas senās godu un audzināšanas tradīcijas Bīne, Jēkabs. ¹1934. Krāsu saskaņas mācība Brastiņš, Ernests. ¹1925. Latvju raksta kompozīcija Brastiņš, Ernests. ¹1926. Daiļā sēta Brastiņš, Ernests. ¹1926. Mitoloģiskais rādītājs Kr. Barona Latvju Dainām Brastiņš, Ernests. ¹1928. Latvju Dievadziesmas Brastiņš, Ernests. ¹1929. Latviešu folkloras krātuves teikas par Dievu Brastiņš, Ernests. ¹1929. Latviešu tautdziesmu tikumi Brastiņš, Ernests. ¹1929. Latvju gadskārtas dziesmas Brastiņš, Ernests. ¹1929. Latvju tikumu dziesmas Brastiņš, Ernests. ¹1932. Dievtuŗu cerokslis Brastiņš, Ernests. ¹1994. Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana Bregžis, Kārlis un Brastiņš, Ernests. ¹1925. Latviešu dievturības atjaunojums Bregžis, Kārlis. ¹1928. Dievturu Vēstnesis: 1–6 Bregžis, Kārlis. ¹1931. Latvju reliģijas mācība 1. daļa Bregžis, Kārlis. ¹1934. Latvju reliģijas kulta dziesmas Celms, Valdis. ¹2007. Latvju raksts un zīmes Eglītis, Viktors. ¹1934. Domājošā Rīga (fragmenti) Goba, Aldis. ¹1933. Dievtuŗa svētrunas līdz ar tautas dziesmām Dieva daudzinājumam Goba, Aldis. ¹1936. Mācība dievtuŗu bērniem mājā un pirmskolā Goba, Aldis. ¹1936. Vakarēšana Goba, Aldis. ¹1938. Latviešu dievestības mācība: 1. Tikumi Grīns, Marģers un Grīna, Māra. ¹1987. Gads, gadskārta un godi Grīns, Marģers. ¹1998. Latviešu senā dievestība un tās atjaunojums — dievturība Kosa, Juris. ¹1940. Latviskā dievziņa: dievturības pamatmācība Loze, Ilze. ¹1983. Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā Rudzīte, Anta un Auns, Oļģerts. ¹1990–¹1993. Latviešu tautas dzīvesziņa: 1–5 Memenis, Arvids. ¹1992. Mūsu godi un svinamas dienas Nastevičs, Uģis. ¹2017. Tikumu audzināšanas sistēma japāņu un latviešu dievestības tekstos Nastevičs, Uģis. ¹2021. Latviešu dievturība un japāņu šintō. Rituāli, to sakrālā telpa un teksti salīdzinošā aspektā Nastevičs, Uģis. ¹2021. Sacræ Scripturæ: The Scared Scriptures of the Sacred. 366 Verses Nastevičs, Uģis. ¹2024. On Dievturība Nastevičs, Uģis. ¹2025. "Mezglu raksti — zudusī latviešu valodas rakstības sistēma". No pirmās grāmatas līdz digitālajiem tekstiem: valodas attīstība 500 gados. Salaks, Artūrs. ¹1938. Latviešu dievestīgās dziesmas. I Salaks, Artūrs. ¹1939. Dziesmotā senatne. Senie balsi, sabalsoti pēc īpatnēji latviskiem balsu spēles principiem. Gadskārtu dziesmas Siliņš, Jānis. ¹2018. Latviešu tautiskais pasaules uzskats Tomariņš, Kārlis. ¹2013. Latviešu nacionālā filozofija tautas dzīvesziņā Tupesis, Jānis. ¹1987. "The Ancient Latvian Religion — Dievturība". Lituanus Voitkus-Lūkina, Maruta. ¹2013. Ar balto dvēselīti
- Citu ļaužu darbi
- Adamovičs, Ludvigs. ¹1933. Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710–1740 Adamovičs, Ludvigs. ¹1937. Senlatviešu reliģija vēlajā dzelzs laikmetā Augstkalns, Alvils. ¹1938. "Dažas 16. g. s. Rīgas raganu un burvju prāvas ar latviešu fragmentiem". Tautas vēsturei Bērziņš, Ludis. ¹1940. Ievads latviešu tautas dzejā Dārziņš, Volfgangs. ¹1956. "Latvju tautas melodiju veidi un īpatnības". Latviešu tautas dziesmas XI Dārziņš, Volfgangs. ¹1965. "Tautas dziesmu balsis". Labietis Gimbutas, Marija. ¹1963. The Balts Kursīte, Janīna. ¹1996. Latviešu folklora mītu spogulī Kursīte, Janīna. ¹1999. Mītiskais folklorā, literatūrā, mākslā Lecs, Juris. ¹1917. Senlatviešu dievticība un dvēseles glītums sadzīvē Mackova, Jolanta. ¹1995. Atraktā debess Merķelis, Garlībs. ¹1999. Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās Muktupāvels, Valdis. ¹2003. Baltu mitoloģija Muktupāvels, Valdis. ¹2009. Kokles un koklēšana Latvijā Mūks, Roberts. ¹1999. Latvju velis Junga un arhetipiskās psiholoģijas skatījumā Pīgozne, Ieva. ¹2011. "Ieskats latviešu folkloras un mitoloģijas datēšanā". Letonica Polis, Kārlis. ¹1962. Dievs un dvēsele kā reliģiozs priekšstats aizkristietisko latviešu tradīcijās Rancāne, Aīda. ¹2009. Maskas un maskošanās Latvijā Siliņa, Elza. ¹1939. Latviešu deja Siliņa, Elza. ¹1982. Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība Slava, Mirdza. ¹1966. Latviešu tautas tērpi Šmits, Pēteris. ¹1940–¹1941. Latviešu tautas ticējumi I–IV (vietne) Vaitkevičius, Vykintas. ¹2003. "Prussian Romuva Decoded". Cosmos Zagorska, Ilze. ¹2010. "Jauna liecība par ziemeļbriežu medniekiem Latvijā". Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Zariņš, Rihards. ¹1935. Latvju raksti. I II III Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs. ¹1995, ¹1997, ¹2003. Latviešu tautas tērpi. I II III
Turpinājumizdevumi
Dievturu Vēstnesis (¹1928–¹1929, ¹1989–¹1996, ¹2019–) Dievtuŗu runas un dziesmas (¹1933–¹1937) Labietis (¹1933–¹1940 Latvijā, ¹1946–¹1947 Zviedrijā, ¹1955–¹2018 ASV) Sietiņš (¹1975–¹1980 Kanādā) Sidabrene (¹1993–¹2016) Meti (¹1996–¹2019 Anglijā) Zīle (¹1998–¹2010 ASV) Latviskais Dieva padoms (¹2004–¹2008) Ritums (¹2008–¹2015) Ugunsrits (¹2010–¹2012) Blogspot (¹2009–)
Saistošie tiesību akti
- Starptautiskie tiesību akti
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (¹1950) Apvienoto Nāciju Organizācijas Pamatiedzīvotāju tiesību deklarācija (¹2007) Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Romuva pret Lietuvu (¹2021) Eiropas Etnisko reliģiju kongresa Rīgas deklarācija (¹2023) Eiropas Etnisko reliģiju kongresa Atēnu deklarācija (¹2025)
- Nacionālie tiesību akti
Latvijas Republikas Satversme (¹2014) Civillikums (¹1937) Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām (¹1990) Reliģisko organizāciju likums (¹1995) Kapsētu likums [¹2025] un anotācija Par kultūras pieminekļu aizsardzību (¹1992) Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums (¹2017) Garīgo lietu padomes nolikums (¹2009) Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem (¹2013) Noteikumi par kapelānu dienestu (¹2011)
- Sadraudzes tiesību akti
Latvijas Dievturu sadraudzes likums (¹2025) Saeimā Latvijas Dievturu sadraudzes Satversme (¹2021/06/05 red.) Latvijas Dievturu sadraudzes Svētnieku nolikums (¹2025/10/21 red.) Latvijas Dievturu sadraudzes Latviskās dzīvesziņas skolas iekšējās kārtības noteikumi Latvijas Dievturu sadraudzes paplašinātās valdes sēdes lēmums par gadskārtas svētku datumu noteikšanu (¹2023/03/08)
📝 Iesniegums par laulības noslēgšanu (Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai), lai saņemtu "Izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi". Izziņu iesniedz dievturu svētniekam, lai noturētu līdzināšanu posmā no viena līdz sešiem mēnešiem kopš iesnieguma pieņemšanas.
Ieraksti
- Ai, lielā Vēja māte — Jansonu Ramants
- Atgriešanās pie saknēm. Cerokšļa atziņu aktualitāte mūsdienās — Skoromko Linda
- The Dievturi Dictionary — lietošanas pamācība angļu valodā
- Dieva dziesmas — Ābeļu Anda
- Dievturībai — 100. Ceļojošā izstāde
- Dievturi aizvadīja gada garāko nakti, ievērojot senās svinību tradīcijas
- Dievturi un dievturība tuvplānā: Kas ir dievturība? — raidījumu vada Burišinu Natālija
- Dievturu sadraudzē laulības joprojām noris valsts amatpersonas klātbūtnē
- Kas lēni nāk, tas labi nāk — Voitkus-Lūkinu Maruta
- Latviešu mezglu raksti — Mičuļu Andris
- Latvijas Dievturu sadraudzes likums (1. lasījums Saeimā)
- Latvijas stāsti — Klinšu Eduards
- Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100
- Latviskuma daudzinājums — Jansonu Ramants
- Lielās patiesības — Dievturība — Broku Andrejs
- Pirkststarpa (par latviešu valodu) — Tomariņu Kārlis
- Par komponistu Vilni Salaku
- Portrets — Žukovsku Andris
- Reliģiju kafejnīca — Dievturība — Nasteviču Uģis
- Saules ceļš — Tomariņu Kārlis
- Spuŗu Riča Pēdu izmīšana
- Uģa Nasteviča runa Valsts valodas dienā
- Veļu laiks jeb Dievaines — Nasteviču Uģis
- Vīķu Vairas dižruna Brīvības daudzinājumā
- Ar Dieviņu sanācām — Sidabrene
Rīki un vienumi
Veikals
Saziņa un atbalsts
Saimes
Ausekļa saime
- Dievturu Ausekļa draudze (99500001278)
- Ikšķile
- muntis.auns@inbox.lv
- Aunu Muntis
Beverīnas saime
- Latvijas Dievturu Beverīnas draudze (99500001899)
- Valmiera
- beverina.ritums@gmail.com
- Punkstiņu Uldis
Burtnieku saime
- Dievturu Burtnieku draudze (99500001831)
- Rīga
- jpn@inbox.lv
- Nasteviču Uģis
Dainu līga
- Dievturu Dainu līgas draudze (99500001314)
- Rīga
- 28441708
- Meijeru Māra
Daugavas saime
- Dievturu Daugavas draudze (99500001901)
- Ķekava
- saulegunta@gmail.com
- Saules Gunta
Dižozolu saime
- Dievturu Dižozolu draudze (99500001297)
- Ādaži
- amberzins@protonmail.com
- Bērziņu Ansis
Lokstenes saime
- Lokstenes dievturu saime (40801053063)
- Klintaines pagasts, Aizkraukles novads
- i.roga.saulite@gmail.com
- Rogas-Saulītes Inguna
Madaras saime
- Dobeles dievturu draudze “Madaras” (99500002288)
- Glūdas pagasts, Jelgavas novads
- dievturi@gmail.com
Nameja saime
- Dobeles dievturu draudze “Nameja” (99500001742)
- Auru pagasts, Dobeles novads
- dievturi@gmail.com
Pērkona saime
- Rīgas Pērkona saime (40801052104)
- Ozolnieki
- palelione@gmail.com
Rāmavas saime
- Dievturu Rāmavas draudze (99500001282)
- Rīga
- daris.jansons@inbox.lv
- Jansonu Daris
Rūsiņa saime
- Latvijas Dievturu Rūsiņa draudze (99500004378)
- Sigulda
- sniedze.ozola@gmail.com
- Ozolu Sniedze
Svētes dievturu draudze
- Svētes dievturu draudze (40801052566)
- Jelgava
- kokgrebis@inbox.lv 29105224
- Žukovsku Andris
Savs puduris
Latvijas Dievturu sadraudzes saviešu kopa var izveidot puduri. Pārsniedzot divdesmit saviešus, puduris var tikt reģistrēts kā saime. Kopš ¹2010/03/28 kopsapulces lēmuma dievturu draudzes sauc par saimēm.
Ja tuvējā apkaimē saimes vēl nav, taču ir vēlme līdzdarboties tuvējo saviešu lokā, aicinām sazināties ar valdi un rosināt pudura izveidi.
Valde
Bērziņu Ansis — saziņas līdzekļu atbildīgais Kušķu Jānis — svētnieku vērtēšanas kopas vadītājs Peismaliešu Ilona — nometņu un sarīkojumu saskaņotāja Peismaliešu Andris — nometņu un sarīkojumu saskaņotājs Punkstiņu Uldis — grāmatu krātuves vadītājs Skoromko Linda — rakstvede Nasteviču Uģis — valdes vadītājs, starptautisko un sabiedrisko sakaru atbildīgais
Broku Andrejs — Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis, kura pārziņā ir Vecajo padome
Vecajo padome
Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis sasauc Vecajo padomi, kas risina reliģiskas dabas un svētnieku jautājumus. Vecajo padome izvērtē vīkšēju sniegumu, izaugsmi un atbilstību Latvijas Dievturu sadraudzes Svētnieku nolikuma prasībām.
Rekvizīti
LATVIJAS DIEVTURU SADRAUDZE (reģistrācijas numurs 90000279525)
Adrese: Tēriņu iela 13, Rīga, LV-1004, Latvija, dievturi@gmail.com
Swedbank konts: LV10HABA0551018486000
BIC / SWIFT kods: HABALV22
- Ziedojot, mērķī jānorāda “ziedojums”.
- Ziedojot anonīmi, mērķī jānorāda “anonīms ziedojums”.
- Paldies par regulārajiem maksājumiem un ziedojumiem!
Ziedot un līdzdarboties
Esam gandarīti par katru savieti un labvēli, kas ar savu artavu sekmē dievturības izaugsmi savā cilmes zemē — Tautai, Dievam, Tēvzemei — latviskās Latvijas labad. Pateicoties Jūsu atbalstam, pa izstāžu zālēm Latvijā savas gaitas uzsākusi ceļojošā izstāde Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100.
Gan brīvprātīgais darbs arvien steidzīgajā ikdienā, gan ziedojumi naudā un graudā palīdz kopīgiem spēkiem pārvarēt izaicinājumus un nolīdzināt latvisko ceļu pie Dieva. Par vēlmi līdzdarboties aicinām sazināties ar valdi.